Diena sākusies

Ksenija Sidorova: Manos koncertos atspoguļojas visi manas dzīves piedzīvojumi

Diena sākusies

Igauņu komponistu Sisasku iedvesmo kosmoss, makšķerēšana un būtnes no eksoplanētām

Kritika kā māksla. "NN Nakti" gaidot, "Klasikas" studijā Sarmīte Ēlerte un Undīne Adamaite

Kritika kā māksla. Jau piekto gadu pasniegs Normunda Naumaņa Gada balvu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

6. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī sarīkojumā "NN NAKTS" jau piekto gadu tiks pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa (-es) veicināšanas balva. Tiks cildināti visi Gada balvai izvirzītie kritiķi – Arnis Koroševskis, Rasa Jansone, Silvija Radzobe, Zane Radzobe un Santa Remere, paziņoti Gada balvas mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvas laureātu vārdi.

Šī gada "NN NAKTS" devīze ir "Māksla tulko mākslu", to veido Mārtiņš Meiers, Monika Pormale, Baiba Broka, piedalās Krišjānis Elviks, Kirils Ēcis un repa improvizāciju grupa "Brīvrunu projekts".

"Pirms pieciem gadiem, kad aizgāja Normunds Naumanis, mums likās svarīgi ar šo balvu kaut kādā veidā izcelt gan viņa vārdu, gan kritiku kā tādu, caur balvu izsakot, cik tā ir nozīmīga, jo kritika ir daļa no mākslas procesa, kurš notiek nemitīgi, bet, ja tam nav atspulga kritikā, tas ļoti būtiski kaut ko zaudē," uzsver Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja un balvas žūrijas pārstāve Sarmīte Ēlerte, neslēpjot, ka žūrijai katru gadu ir visai grūti nonākt pie kopsaucēja: "Esam uzlikuši sev tādu kā uzdevumu – izvirzīt četrus nominantus. Taču tikai vienu gadu mums izdevās palikt pie četriem, parasti vēl kāds pienāk klāt, un arī žūrijas diskusijas ir pietiekami kaismīgas – jo vienmēr ir kritiķi, kurus vismaz daļa žūrijas uzskata par balvas cienīgiem līdzās bavu saņēmējiem."

Sarmīte Ēlerte
Sarmīte Ēlerte

Teātra kritiķe, kultūras žurnāliste un pagājušā gada balvas ieguvēja Undīne Adamaite atzīmē, ka balva nosacīti ir ļoti jauna, tāpēc spēles noteikumi pagaidām vēl tikai stabilizējas un varbūt kādreiz arī pamainīsies: "Protams, ir maza problēma, ko darīt ar tiem profesionāļiem, kuri darbojas ļoti stabili un nemitīgi turpina rakstīt – vai viņus nosaukt atkārtoti, atkārtoti un atkārtoti... Par to droši vien žūrija domā.

Uzskatu, ka talantīgi rakstoši kritiķi, paldies Dievam, ir, un ļoti liels prieks, ka arī jaunās balsis nāk klāt – varbūt šogad ne tik spilgti kā Raimonds Ķirķis vai Dāvis Eņģelis no "Klasikas", bet ir."

Kritika bijusi visos laikos – vai tā būs aktuāla arī tuvākajos piecdemit vai simt gados? "Kritika ir tik dabiska un nepieciešama mākslas procesa daļa, ka pati kaut kādā nozīmē ir pašvērtīga," uzskata Ēlerte. "Kāpēc šī balva nosaukta Normunda Naumaņa vārdā? Tāpēc, ka

Normunds Naumanis iemiesoja tieši tāda kritiķa pieeju, kurš ar lasītāju runā kā ļoti interesanta personība.

Tas nozīmē – ja arī ne vienmēr piekrīti viņa vai cita kritiķa vērtējumam, viņš tev kaut kādā veidā liek aizdomāties – ā, interesanti, izrādās, varu ieraudzīt vēl to, to un to... Nemaz nerunājot par, ka Normundam piemita izcilā spēja domāt gan kultūras sakarībās, gan cilvēciskās sakarībās. Bet runājot par kritikas situāciju – man tā atgādina šībrīža diskusijas par mediju stāvokli. Protams, notikusi milzīga turbulence un pārmaiņas. (..)

Mainījies ir tas, kur un kā kritika atrod savu mājvietu.

Ja agrāk bija tāda kā koncentrācija – ka vienā medijā varēji izalsīt visu par mākslas procesu, tad tagad "Kultūras diena" tāds ir gandrīz vai vienīgais izdevums. Piemēram, portāls "Delfi" šobrīd ļoti nopietni pievērsies mākslas kritikai, ienāk jauni cilvēki. Ja sākam saukt kaut vai tos medijus, kuri tieši veltīti mākslas vērtēšanai vai tā ir ļoti būtiska daļa no tā, ko viņi dara, iznāk gana daudz: "Delfi", "Domuzīme", "Kroders", "Foto Kvartāls", "Satori", "Ir", "Ubi Sunt", "Punctum", "Kultūras Diena", "SestDiena", "Kino Raksti"..."

Undīne Adamaite
Undīne Adamaite

Tiesa gan, tie ir rakstošie mediji. Vai žūrijas uzmanības lokā mēdz nonākt arī kritika, kas ir klausāma, prognozējot to, ka galu galā mediju neizbēgami mainās? "Tas ir mazliet provokatīvs jautājums," sirsnīgi pasmaida Undīne Adamaite.

"Jūsu burvīgais raidījums "Post factum" vai "Orfeja auss" ir fantastisas kritikas paraugs, lai arī visbiežāk, formāli ņemot, šie cilvēki nav kritiķi, bet brīnišķīgi, intelektuāli un drosmīgi praktiķi – ar baudu var klausīties. Tas ir tāds līmenis!

Bet "Orfeja ausi" žūrija neapskata, jā."

"Esam par to žūrijā iekšēji debatējuši un patiesībā esam arī atvērti klausāmai recenzijai," stāsta Ēlerte. "Domāju, ka cilvēces izteiksmes veids caur rakstīto vārdu nepazudīs, jo cilvēce visu mūžu ir arī pļāpājusi un rādījusi zīmes ar pirkstiem, cilvēki ir rakstījuši, un rakstītajā veidā cilvēks ir spiests savas domas noformulēt koncentrētāk."

Šogad nominantu vidū nav iekļuvis nevins no mūzikas kritiķiem. "Tās kārtis tā sakrita – bijuši citi gadi, kad nominantu vidū nav bijis neviens no vizuālo mākslu kritiķiem," pauž Ēlerte un atgādina:

"Šī balva nenozīmē labāko konkrētajā nozarē – tā nozīmē labāko kritiķi, vēl vairāk uzsverot to, ka kritika pati par sevi ir patstāvīga un vērtīga mākslas daļa.

Normunds jau pats arī bija universāls – rakstīja par teātri, kino, literatūru, operu – viņš juta mūziku un spēja vērtēt arī to. Tieši tāpēc gribam ar šo proncipu akcentēt labāko, kas notiek kritikā, uzsverot, ka iespējams salīdzināt teātra recenziju ar vizuālās mākslas recenziju vai fotoizstādes vērtējumu."

Undīne Adamaite Normunda Naumaņa balvu pērn ieguva teātra kritikā, taču beidzamajā laikā recenzijas vairs neraksta. "Vienkārši tā noticis... Tā mēdz būt arī aktieriem, kuriem režija tik labi nesanāk, bet viņi laužas tajā un otrādi.

Absolūti labi jūtos kultūras žurnālistikā un ir arī kaut kāds pienākums pret pārējiem kolēģiem – nu, nevar lēkāt kā circenis un nokrejot, piemēram, labākās izrādes.

Protams, bija sezonā pāris izrāžu, par kurām man niezēja nagi uzrakstīt, bet mums ir brīnišķīgi profesionāli kolēģi teātra jomā, kuri raksta regulāri par visu, un nebūtu godīgi viņiem pēkšņi atņemt iespēju aprakstīt šīs labās izrādes tikai tāpēc, ka man sagribējies. (..) Man vislielāko gandarījumu sagādā lielās intervijas, kam ļoti gatavojos. Un vēl man šķiet, ka

teātra kritikas sakarā ir būtiski atrasties procesā regulāri un intensīvi, piedzīvot veiksmes, neveiksmes, nevis tikai izķeksēt rozīnītes."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti