Krišjānis Barons piedzima 1835.gada 31.oktobrī Struteles muižā Jaunpils pusē kā jaunākais astoņu bērnu ģimenē. Skolojies Ventspilī un Jelgavā, Tērbatā kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu dibinājis latviešu studentu pulciņu; vēlāk kļuva par vienu no „Pēterburgas avīžu” dibinātājiem, bet viņa mūža darbs bija latviešu tautasdziesmu vākšana un kārtošana. Tautasdziesmu krājumu „Latvju Dainas” valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.
Rudens lapas pārklājušas Lielos kapus ar tik biezu dzeltenu segu, ka tikko var izšķirt celiņus. Netālu no baznīcas tagadējā memoriālā parka vidū ir Barona kapavieta – te 1923.gada rudenī viņu guldīja zemes klēpī.
„Visi stūri te bija izlūzuši. Mēs meklējām bruģakmeņus, kas te kaut kur bija izmētāti…”. Andris Gobiņš rāda uz bruģakmeņu apmali, kas iežogo Barona, viņa sievas Dārtas un turpat arī Friča Brīvzemnieka un Krišjāņa Valdemāra kapavietas. Gobiņš, kurš ikdienā vada Eiropas Kustību Latvijā, ir viens no brīvprātīgajiem, kas pēdējos mēnešus iegulda darbu Barona kapavietas atjaunošanā.
„Nekas cits neatliek. Baznīca saka, ka tā ir Rīgas domes atbildība, dome atkal – ka Kultūras ministrijas, tie atkal – ka citu… Visi viens otram veļ to vainu un neviens līdz šim nav paspējis neko izdarīt," stāsta Gobiņš. "Sazinājāmies tepat ar draudzi, viņi teica, ka būs priecīgi par katru, kas kaut ko darīs. Un tā nu mēs, Hospitāļu ielas kaimiņi, esam sākuši te pamazām darboties. Sākām ar Pumpuru, tagad, gatavojoties uz lielo jubileju, sarīkojām talku te, pie Krišjāņa Barona.”
Nespēja sadalīt atbildību par Lielo kapu uzturēšana Barona un citu dižgaru kapavietas būtībā atstājusi līdzās dzīvojošo entuziastu rokās. Ilgus gadus Barona kapu kopa Vera Gribača, šogad to turpina skolotāja Sigita Malmane. Pamazām viņai pievienojušies citi apkārtnes ļaudis, kuru vidū ir gan profesionāls mūrnieks-restaurators, gan vēsturniece un kāda kundze, kam lieliski padodoties saziņa ar valsts iestādēm.
„Cik ilgi mums šī enerģija noturēsies, – tad jau redzēs. Bet nu pašlaik izskatās ļoti cerīgi,” turpina Gobiņš.
Domubiedri, kas sociālajā tīklā „Facebook” apvienojušies grupā „Lielo kapu draugi”, Barona jubileju nolēmuši atzīmēt ar 180 svecītēm pie viņa kapavietas. Tās ikviens aicināts nolikt visas dienas garumā.
"Man ir ārkārtīgi personīgas attiecības ar Baronu. Esmu viņam ļoti pateicīgs. Viņš ir sakrājis tās tautasdziesmas, kuras es dziedu un ar kurām lepojos," uzsver Gobiņš.
Dainu tēva jubileju pieklusināti atzīmē arī Krišjāņa Barona memoriālais muzejs.
Muzeja direktore Rūta Kārkliņa mani sagaida muzeja telpās, kur tobrīd notiek bērnu nometne. Kārkliņa stāsta, ka muzejs nav gribējis pārtsist pušu citas šīgada jubilejas, tomēr viss mēnesis ir bijis Barona jubilejas zīmē.
Barona jubilejas mēnesis sākās un beigsies ar zinātnisku konferenci, bet tā laikā muzejā notikuši dažādi pasākumi, lai tautasdziesmas nevis iemācītu, bet ļautu izdzīvot. Šodien tos noslēgs piemiņas brīdis Lielajos kapos trijos dienā.
Rūta Kārkliņa aicina Barona mantojumu pieminēt arī katram savās mājās, kaut pie sevis atceroties kādu tautasdziesmu.
Krišjāni Baronu ar dziesmām šodien pieminēs arī Turaidā – vietā, kur viņš pavadīja savu pēdējo vasaru un kur tagad par viņa piemiņu atgādina pirms 30 gadiem atklātais Dainu kalns un piemineklis Siguldā.
Barona 180.jubilejai veltītos pasākumus noslēgs konference „Dainu skapis: no zinātniskas kartotēkas līdz kultūras simbolam”, kas veltīta arī Dainu skapja 135 gadiem un simtgadei kopš „Latvju dainu” publicēšanas. Konference notiks pirmdien un otrdien Gaismas pilī.
