Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Tkačenko uzsvēra, ka būtu jārunā par reparācijām un atjaunošanu no agresorvalsts puses. Vienlaikus viņš paziņoja, ka ministrija šobrīd risina sarunas ar Rietumu partneriem, lai izveidotu kopīgu fondu Ukrainas kultūras mantojuma atjaunošanai. Viņš uzsvēra, ka tas ir svarīgs jautājums, jo pirmais, pret ko cīnās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ja nerunā par cilvēkiem, ir Ukrainas kultūra un vēsture.
Tkačenko skaidroja, ka tādēļ ir būtiski stiprināt savu izpratni par to, ko Ukrainai un ukraiņiem nozīmē kultūra un kultūras mantojums, un popularizēt šo izpratni pasaulē paralēli sankciju piemērošanai Krievijai un sakaru pārtraukšanai ar krievu kultūras sektoru, ko atbalsta Maskava.
"Līdz šim vairāk nekā 100 institūcijas pasaulē ir atteikušās no šādas sadarbības. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi popularizēt savējo. Tāpēc mēs ļoti aktīvi atbalstām visas privātās iniciatīvas," paziņoja ministrs.
Tkačenko uzsvēra, ka Ukraina nedzīvo tikai no sankcijām, bet būtiski ir arī izmantot iespēju un runāt un popularizēt savu mantojumu, komponistus, māksliniekus un visu, kas saistīts ar Ukrainas kultūru.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
