Konstantīna Pēkšēna 160.jubilejā iespēja ar citām acīm paraudzīties uz arhitekta namiem

Atzīmējot arhitekta Konstantīna Pēkšēna 160. jubileju, muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" atklāta izstāde "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas".

Vērienīgu Pēkšēna projektēto namu foto fiksāciju veikusi fotogrāfe Margarita Fedina (Maskava). Viņa iemūžinājusi vairāk nekā sešdesmit namu fasādes un interjerus, no kuriem trīsdesmit spilgtākos var aplūkot foto izstādē "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas".

"Viņa pazīst Rīgu, ar ārkārtīgu pietāti pret to izturas, savdabīga, ar neparastu skatījumu. (..) Atspoguļo detaļas, ko pat ikdienā nepamana fasādēs. Šī izstāde ir rūpīgs dokumentējums par mākslinieciski uzmanību vairāk saistošajām Pēkšēna jūgendstila ēkām," izstādi Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" vērtēja Latvijas jūgendstila arhitektūras pētnieks, arhitekts Jānis Krastiņš.

Atgādinot par arhitekta Konstantīna Pēkšēna (1859–1928) veikumu Rīgā, Krastiņš norādīja, ka viņa daiļrade aptvēra divus stilistiski atšķirīgus periodus. Viņš bija viens no pirmajiem latviešu tautības Rīgas politehnikuma absolventiem 19. gadsimtā, kad tapa vēl bulvāri.

"Gadsimtu mija iezīmējās ar jaunu radošo metodi – jūgendstilu. Viņš bija viens no tiem, kura vadībā tapa pirmās celtnes," atzīst Krastiņš.

"Viņa daiļrade sākās 1886.-1887. gadā. Visi labi pazīst Berga bazāru, tas ir tipisks eklektisms, ko divās Berga bazāra ēkās īstenoja Pēkšēns. Tas ir viens no pirmajiem Pēkšēna darbiem," turpināja Krastiņš.

Pēkšēns Rīgā ieviesis tradīciju akcentēt ielu stūrus.

"Pēkšēns bija tas, kurš ieviesa Rīgai ļoti raksturīgo 20. gadsimta sākumā gandrīz kā likumu izmantoto tradīciju uzsvērt kvartāla stūrus ar arhitektoniskiem elementiem, līdz ar to atvieglojot cilvēkiem orientēšanos pilsētvidē. Tas bija vēl eklektisma periodā. Jūgenda mājas ir daudzas, kurām stūrī ir torņi," skaidroja Krastiņš.

Pēkšēns savā ziņā vienpersoniski pārstāvot latviskās arhitektūras otro paaudzi.

"Pieņemts uzskatīt par pirmo latviešu arhitektu Jāni Fridrihu Baumani, kura birojā Pēkšēns sāka darboties. Savukārt Pēkšēna birojā Eižens Laube, Aleksandrs Vanags, Ernests Polis sāka savu radošo darbību, iekams atvēra savu privātpraksi," piebilda Krastiņš.

"No viņa biroja izaug vesela arhitektu plejāde, kuri jau jūgendstila laikā radīja to Rīgu, kas ir pasaules kultūras mantojuma vieta. Aktīvi piedaloties pašam Pēkšēnam."

Rīgā ir saglabājušas vairāk nekā 200 ēkas, kas būvētas pēc Pēkšēna projektiem.

"Skatoties uz fasādēm, faktiski visas Pēkšēnas celtnes ir labi saglabājušās, izņemot vienu izcilu jūgendstila celtni Marijas un Elizabetes ielu stūrī, ko jau desmitiem gadu pasludina par graustu," uzskata Krastiņš. "Šīs ēkas fasādes ir joprojām saglabājušās ar visām detaļām un pietiekami labā līmenī. Tā arī kā jūgendstila arhitektūras sasniegums ir pietiekami augstā līmenī."

Krastiņš vērtēja, ka arhitektūru var iedalīt ikdienas mājās un izcilos oriģinālos darbos un šī Marijas un Elizabetes ielu pieder pie augstākās mākslinieciskās kategorijas celtnēm.

Tāpat Pēkšēns daudz rakstījis par arhitektūru. Piemēram, pēc Pirmā pasaules kara, kad valdīja dzīvokļu krīze, viņš publicēja brošūru ar ieteikumiem, kā rīkoties amatpersonām, lai sakarīgi virzītu dzīvokļu būvniecību un mājokļos būtu augstvērtīgi sanitārhigiēniskie apstākļi.

Izstāde “Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas” muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” aplūkojama līdz 9. jūnijam.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti