Konkursos uz 3 kultūras augstskolu padomju locekļu amatiem pieteikušies 32 pretendenti

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajos konkursos uz Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes locekļu amatiem pieteikušies kopskaitā 32 pretendenti. Katrā no augstskolām tiks konkursa kārtībā izvēlēti divi jauni padomes locekļi, kuru pilnvaru termiņš noteikts uz nākamajiem četriem gadiem, informēja KM.

JVLMA padomes locekļu amatu konkursā pieteikušies astoņi pretendenti, LMA pieteikušies 12 pretendenti, arī LKA pieteikušies 12 pretendenti uz diviem padomes locekļu amatiem. Šobrīd ar kandidātiem notiek komisijas intervijas, kas noslēgsies tuvāko divu nedēļu laikā.

No kandidātiem tiek prasīta augstākā izglītība, kas atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir iegūta augstākajā izglītības pakāpē (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību). No kandidātiem arī sagaida nevainojamu reputāciju; ne mazāk kā 5 gadu darba pieredzi organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā; praktiskā darba pieredzi organizācijas stratēģiskajā vai pārvaldības procesu vadībā, profesionālo pieredzi finanšu vadībā un auditā, risku vadībā un iekšējās kontroles sistēmā, kā arī starptautiskajā sadarbībā; vadības pieredzi sadarbības tīklu veidošanā, tostarp augstākās izglītības un darba tirgus sadarbībā, komandas un iesaistīto pušu vadībā, kā arī pārmaiņu vadības pieredzi. Kandidātiem jāspēj demonstrēt izpratne par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē; izpratne, kas nepieciešama augstskolas stratēģiskajai vadībai; prezentācijas prasmes (pielietojot digitālās tehnoloģijas); komunikācijas un argumentācijas prasmes; kā arī angļu valodas zināšanas (vismaz B2 līmenī) augstskolas padomes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamā apjomā.

Kandidātiem jāatbilst Augstskolu likuma prasībām, kas nosaka, ka valsts augstskolas padomes loceklis nav un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms tam, kad sāk pildīt valsts augstskolas padomes locekļa amata pienākumus, nav bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs; pirmreizēji apstiprinātie Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzītie valsts augstskolas padomes locekļi pēdējos 12 mēnešus pirms stāšanās šajā amatā nav piederējuši pie attiecīgās augstskolas personāla; valsts augstskolas padomes loceklis nevar vienlaikus ieņemt senāta locekļa, rektora, prorektora, dekāna vai prodekāna amatu.

Pretendentu vērtēšana norit 3 kārtās: pirmajā kārtā notikusi iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana, otrajā kārtā iekļuvušie kandidāti tiek aicināti uz interviju, kuras laikā atlases komisija padziļināti novērtē kandidāta atbilstību darbam tajā kultūras augstskolas padomē, uz kuras padomi pretendents kandidē, kā arī aicināti iesniegt prezentāciju ar redzējumu par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, kā arī par konkrētās augstskolas darbības prioritātēm, noslēdzošajā – trešajā – kārtā tiks vērtētas iekļuvušo kandidātu kompetences noteiktajās darba pieredzes jomās. Atlases noslēgumā visaugstāko vērtējumu guvušais kandidāts tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Iesniegtos pieteikumus vērtē īpaši izveidota atlases komisija, kuras priekšsēdētājs ir KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, komisijas priekšsēdētāja vietniece – KM Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija. Citi komisijas locekļi ar balss tiesībām – Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone, KM Personāla nodaļas vadītāja Agnese Zute, KM Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēts pārstāvis Tālavs Jundzis, biedrības “Latvijas Radošo savienību padome” deleģētie pārstāvji – Dace Bluķe, Haralds Matulis un Inga Brūvere, kā arī biedrības “Laiks kultūrai” deleģētā pārstāve – Māra Lāce un Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona administrācijas kopīgi deleģētā pārstāve Rita Logina. Komisijā bez balsstiesībām darbosies neatkarīgie novērotāji un eksperti – LKA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve Anna Paula Veidemane, LMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve Ieva Viese-Vigula, JVLMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve Ance Skopane, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” deleģētā pārstāve Agnija Birule, Nacionālās kultūras padomes deleģētā pārstāve Dace Jurka.

LMA padomes locekļu atalgojums noteikts 1130 eiro apmērā mēnesī pirms nodokļu nomaksas, LKA padomes locekļu attiecīgi – 1152 eiro, savukārt JVLMA – 1234 eiro. Padomju locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar katras kultūras augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni, padomes locekļa mēneša atalgojums tiek pielīdzināts iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam atbilstoši Augstskolu likuma 14.¹ panta sešpadsmitās daļas noteiktajam.

Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm ES, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija.

Lai Latvijā veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību, šāgada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.

Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.

Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt