Kultūras ziņas

Valta Pūces “Tuvplāni”

Kultūras ziņas

Mākslas dienas sacels “Mākslas kņadu”

Konferencē pēta Aspazijas fenomenu

Konferencē pēta Aspazijas fenomenu

Turpinot Aspazijas 150 gadu jubilejai veltīto pasākumu ciklu, 15.aprīlī Latviešu biedrības namā tika atklāta starptautiska zinātniska konference "Aspazijai 150. Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās".

Laiks Latvijā pirms 150 gadiem, kad pasaulē nāca nevienam nezināmā Elza Rozenberga, nebija labvēlīgākais sievietes intelektuālajai attīstībai vai mākslinieciskajai karjerai. Aspazijas vārdu pieņēmušajai jaunajai dzejniecei bija tiem laikiem neparasta domāšana un ideāli, kas nav zaudējuši domas spēku arī mūsdienās.

"Stiprākais ir vienā personā apvienotais intelektuālais, racionālais, lietišķais un ārkārtīgi spēcīgs liriski romantiskais, kas viņai ir spēcīgais sakņojums dzīves realitātē, un ļoti augsts ideālisms, sociāla taisnīguma izjūta, dzīves alka un spēja mīlēt," saka Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa.

Aspazijas tēls joprojām raisa visdažādākās diskusijas par sievietes lomu sabiedrībā, mākslā un politikā.

"Aspazija redzēja dažās 30.gadu kustībās to pašu entuziasmu, ideālus, kas bija Jaunās strāvas laikā, bet viņa mazliet sajauca jēdzienus, jo tajā laikā jaukt politiku ar kultūru bija ārkārtīgi bīstami. Viņai vajadzēja norādīt ceļu Latvijas tautai nedaudz savādāk, nekā viņa tajā brīdī darīja," uzskata politoloģe Vita Matīsa.

Viedokļu dažādību par Aspazijas personību noteikti ietekmē situācija, ka dzejnieces darbi Latvijā vienmēr ir bijuši cieņā, neatkarīgi no vēsturiski mainīgo iekārtu uzstādījumiem.

"Mums ir jāturpina par daili, par zinātni, par ideāliem cīnīties, par cilvēku līdztiesībām. Kā personībām un viņu tiesībām vienādi izaugt, tas nekad nenovecos," pauž konferences goda patronese, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Kā vēstīts, Aspazijai veltītā konference norisināsies Rīgā un Jūrmalā.

Konferencē piedalās Latvijas augstskolu profesori, pētnieki, skolotāji, studenti un literāti, ārvalstu viesi no Lietuvas, Norvēģijas, Vācijas, Austrijas, Šveices, Itālijas, Polijas, Krievijas un ASV.  Tiks nolasīti 69 referāti, 59 no tiem veltīti Aspazijas daiļrades un personības izpētei, bet 10 referāti - Aspazijas fenomena  aktualizācijā būtiskiem literāriem un sociāliem kontekstiem, dzimumdiferences un feminisma teorijām, vēsturei un mūsdienu praksei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt