"Latvieši ir dzīvojuši dažādās valstīs dažādos gadsimtos, nekur nebraucot,” skaidro Levits. "Doma ir parādīt, kādās valstīs latvieši ir dzīvojuši un kāds bija latviešu stāvoklis šajās valstīs.”
Konferencē uzstāsies vēstures eseju autori, kuri piedalās 2016. gadā uzsāktajā individuālo grantu programmā "Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā". Šīs programmas mērķis ir apzināt un izvērtēt valstiskuma vēstures slāņus Latvijā sociālajā, kultūras, ideoloģiskajā, valsts tiesību, politiskajā un ekonomiskajā kontekstā, analizēt sakarības, kuras veidojušas vai netieši ietekmējušas Latvijas identitāti un latviešu nācijas valstsgribu, kas īstenojās 1918.gada 18.novembrī.
Konferences priekšlasījumos tiks aplūkots laiks vēl pirms vācu krustnešu laikmeta, kas Latvijas teritorijā sākās 13.gadsimtā, kad baltu tautām bija savi valstiski veidojumi, kā arī Livonijas, Kurzemes hercogistes, Zviedrijas, Krievijas un Polijas laiks Latvijā.
"Latvieši vienmēr ir dzīvojuši kādā valstī, valstiskumā, visus tos uzrādīt ir šīs idejas jēga,” norāda Levits. „(..) Ejam cauri no pirmsākumiem līdz 1918. gadam, tā pagarinot Latvijas vēsturi, apskatāmies, kādās valstīs latvieši dzīvojuši pirms mūsu valsts.”
Levits arī skaidro, ka svarīgi ir parādīt šīs valstis nevis kā vēstures faktus, bet esejiskā formā, jo vēstures fakti ir konstatējami, bet sabiedrības atmiņā tie nonāk tikai tad, ja tiem ir jēga.
"Vispirms ir vēsture – viss, kas ir bijis, un lielāko daļu no tā esam aizmirsuši. Tas ir normāli,” uzskata Levits. "Tad ir atmiņa – indivīda un kolektīvā, no vēstures faktiem vēsturnieki "izrok” dažus faktus, saliek tos kopā nelielā būvē, un tā nonāk atmiņā. Tie ir vēstures fakti, kas tiek iecelti gaismā. Bet ir citi fakti, kas paliek tumsā. Jēga, lai nonāk tādi fakti sabiedrības atmiņā, kas ir nozīmīgi. Faktiem nozīmi piešķir stāsts jeb naratīvs.”
Šis stāsts indivīdam un arī sabiedrībai veido identitāti, un stāsti par nācijas vēsturi ir svarīga nācijas identitātes daļa, uzskata Levits.
Eseju autori ir asociētais profesors Andris Šnē (Latvijas Universitāte (LU)), vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva (LU), vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), asociētais profesors Ivars Ījabs (LU), galvenais speciālists Edgars Ceske (Turaidas muzejrezervāts), vadošā pētniece Inese Runce (LU), galvenais pētnieks Jānis Šiliņš (Latvijas Vēstures arhīvs), profesors Inesis Feldmanis (LU), pētnieks Toms Ķencis (LU), rektors Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskola), pētniece Agrita Misāne (LU).
Esejas un to autoru uzstāšanos komentēs LU Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, Stokholmas Karaliskās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš, Latvijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Gints Apals, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis, LNB Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas vadītājs Mārtiņš Mintaurs un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere.
Ar konferences programmu var iepazīties lnb.lv. Konferencē nolasītās esejas apkopos grāmatā, kuru paredzēts laist klajā šī gada beigās.
