Ierasts, ka oriģinālā plakāti parasti ir 90/60 cm lieli. Plakāti, kas apskatāmi koncertzālē „Lielais dzintars” ir lielformāta digitālas izdrukas, kas piemērotas izstāžu formātam un ļauj tuvāk iepazīt plakātu mākslu, kas tapusi 20. gadsimta 70. - 80. gados.
Izstādes kuratore Ramona Umblija atceras laikus, kad pie Nacionālā teātra veidojušās pat rindas, lai apskatītu plakātu izstādes. Latvijas kultūras dzīvē jau sākot ar 1960. gadu bija vērojams liels uzplaukums. Glezniecībā, literatūrā un teātrī tas ir spožu personību laiks.
Tajā pašā laikā plakāti nebūt neskaitījās kā īpašs mākslas veids, uzsver Umblija. Apzīmējumam plakātisks bija drīzāk nievājoša pieskaņa, kaut gan labi redzams, ka izstādē, kas skatāma Liepājā nav nekāda sakara ar sociālreālismu, kas slavina padomju laiku iekārtu, drīzāk pretēji.
Izstāde „Plakātlaiks. Kanons un individualitāte” koncertzālē „Lielais dzintars” būs apskatāma līdz 28. Decembrim.
