Koncertu rīkotājus un privātos teātrus nepatīkami pārsteigusi ziņa par PVN atbrīvojuma atcelšanu

Privātos kultūras pasākumu rīkotājus nepatīkami pārsteigusi vēsts, ka, sākot no nākamā gada 1.janvāra, biļetes uz kultūras pasākumiem tiks apliktas ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā. Tikmēr valstij un pašvaldībām piederošo kultūras institūcijām arī turpmāk šis nodoklis nebūs jāmaksā.

Kā zibens no skaidrām debesīm koncertaģentūras, dažādu festivālu rīkotājus un privātos teātrus pārsteigusi ziņa, ka jau pēc dažiem mēnešiem par koncertu, izrāžu un citu kultūras pasākumu biļetēm būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. Atceļot ilgus gadus pastāvējušo atbrīvojumu no nodokļa, valsts budžetā nākamgad plānots iekasēt vairāk nekā 3 miljonus eiro.

"Tas ir nācis pilnīgi kā pārsteigums, neviens nav konsultējies vai vismaz aprunājies ar šajā industrijā strādājošajām kompānijām. Īsti nav pareizi, ka šāds nodoklis tiek ieviests jau sākot ar nākamo gadu, jo visas koncertkompānijas, īpaši tās, kas, kā mēs, strādā ar Rietumu māksliniekiem, plāno savu darbu gadu vai divus uz priekšu," tā uz ieceri atcelt atbrīvojumu no PVN reaģē koncertaģentūras "L tips agency" vadītājs Gints Putniņš.

PVN gan būs jāmaksā tikai privātajām kultūras institūcijām, savukārt valstij un pašvaldībām piederošās kultūras institūcijas to nemaksās. Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova šādu situāciju uzskata par absurdu: "Tieši šis aspekts, manuprāt, ir visnegodīgākais šajā stāstā, jo automātiski tiek pieņemts, ka kultūras iestādes, kas ir valsts vai pašvaldības dibinātas, ir priviliģētā stāvoklī. Manuprāt, tas ir absolūti negodīgi pret privāto, nevalstisko sektoru."

Ģertrūdes ielas teātri gan nodoklis neskar, jo tam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Tomēr, kā norāda Pavlova, ne jau juridiskajam statusam ir izšķiroša nozīme: "Mums ir sabiedriskā labuma statuss, un tas uz mums neattiecas, bet tomēr, zinot reālo situāciju, ir, piemēram, teātri, kas darbojas kā SIA. Bet ne vienmēr šis formālais juridiskais statuss ataino to patieso darbību."

Finanšu ministrijas nodokļu speciāliste Solvita Āmare-Pilka uzsver, ka atbrīvojuma atcelšana ir saskaņota ar Kultūras ministriju un atbilst Eiropas Savienības direktīvas prasībām: "Direktīva ir konkrēti pateikusi, ka dalībvalsts var atbrīvot kultūras pakalpojumus no pievienotās vērtības nodokļa, bet dalībvalstij ir jānosaka, kuri tad kultūras institūciju sniegtie pakalpojumi ir atbrīvojami. Līdz ar to - sadarbībā ar Kultūras ministriju šāds regulējums arī ir tapis. Pēc Kultūras ministrijas sniegtā ieskata ir publiskās un privātās personas sadalītas, kuru sniegtajiem pakalpojumiem šis atbrīvojums būs piemērojams un kuriem būs standartlikme."

Solvita Āmare-Pilka uzskata, ka nav pamata bažām, ka atbrīvojuma atcelšanas dēļ par 21% augs arī biļešu cenas uz koncertiem, teātra izrādēm un citiem pasākumiem: "Jāatceras arī šiem mazajiem teātriem un visiem citiem mazajiem nodokļu maksātājiem, ka, ja gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro, viņš var nereģistrēties un turpināt atbrīvot savus darījumus, bet tikai zem cita likuma normas panta. Un, ja kāds pārsniedz šo reģistrācijas obligāto slieksni, šai personai rodas PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Izdevumi ir? Tērpu iegāde, scenogrāfija, telpas, komunālie maksājumi - tur veidojas priekšnodoklis."

Tikmēr Gints Putniņš uzsver, ka koncertu rīkotāji ir ar mieru maksāt PVN, taču ne uzreiz pilnā apmērā: "Latvijas Pasākumu producentu apvienība, kurā sastāv virkne kompāniju, kuras nodarbojas ar šādiem pasākumiem, esam sagatavojuši un nosūtījuši Finanšu ministrijai un Saeimas Budžeta komisijai vēstuli. Mūsu uzstādījums par šo jauno nodokļa iniciatīvu ir tāds, ka mēs esam gatavi tam, ka tiek ieviests PVN, bet mēs esam pret to, ka uzreiz tiek ieviesta pilnā likme - 21 procents. Mēs piedāvājam 12 procentus. Tas ir viens. Un otrs - mēs uzskatām, ka nav korekti tieši konkurences ziņā, ka valsts un pašvaldību paspārnē esošas organizācijas, kurām joprojām nebūs jāmaksā šis PVN un kas tiek pretnostatītas privāta rakstura kompānijām, kurām šis PVN būs jāmaksā."

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm atbrīvojuma atcelšana varētu skart aptuveni 300 privātos kultūras pasākumu rīkotājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt