Diska „Ludzas igauņu dziesmas” prezentācijas koncerts notika Ciblas tautas namā. Diskā Ciblas folkloras kopa „Ilža” iedziedājusi un iespēlējusi 14 dziesmas.
Lai gan šis folkloras kopai ir jau ceturtais izdotais kompaktdisks, dalībnieki to dēvē par visīpašāko. Diskā dzirdamas dziesmas lucu jeb Ludzas igauņu valodā, kas ir izmirusi jau pirms vairākiem gadu desmitiem.
“Tas mums ir ļoti liels notikums, jo “Ilža”, kas vienmēr ir dziedājusi latgaliski sava novada dziesmas, ir uzdrošinājusies iedzīvināt dzīvē neeksistējošas senču valodas dziesmas,” atzina folkloras kopas „Ilža” dalībniece Vita Ruduša.
“Dziesmas ir par dzīvi. Tur ir gan tādas bērnu dziesmas, piemēram, par brālīti, ka brālīša mājās tautas sabraukušas,” stāstīja folkloras kopas „Ilža” dalībniece Aija Andersone.
Darbs pie diska tapšanas sākās pirms trīs gadiem, kad “Ilžas” dalībnieki atrada komponista Emiļa Melngaiļa pierakstus dziesmu Ludzas igauņu valodā.
“Pēc tam Latvijā folkloras krātuvē arī sāka publicēt. Bija digitalizēti, un sāka publicēt tos materiālus. Un tad beidzot mēs tikām arī pie audio materiāliem. Un tie bija no Tartu Universitātes digitālā arhīva,” stāstīja Aija Andersone.
“Sapratām, ka mēs varam iedzīvināt un iedziļināt daudzas dziesmas, un pamazām sākām kontaktēties ar mūsu Ludzas igauņu valodas zinātājiem, kas atrodas Igaunijā. Un viņi mūsu ieceri atbalstīja,” sacīja Vita Ruduša.
“Tad mēs ar Aiju abas sākām atlasīt, šķirot dziesmas, klausījāmies Tartu Universitātes digitālajā arhīvā pieejamo materiālu, kuru 1971. gadā iedziedāja Anna Germova.
Tas bija bezgala interesants darbs, jo vajadzēja transkribēt – ne tikai notis pierakstīt, bet arī vārdus saprast, ko viņa ir dziedājusi,” atzina Vita Ruduša.
Ceļš līdz kompaktdiska „Ludzas igauņu dziesmas” galarezultātam bijis garš. Iesākumā folkloras kopas dalībnieki rakstīja projektus, lai iegūtu līdzekļus diska izdošanai. Finansiāls atbalsts gūts trijos projektos. Tam sekoja darbs ierakstu studijā kopā ar kultūras menedžmenta centra “Lauska” speciālistiem.
“Iesaistīšanās projektā, man liekas, ka visiem mums, “Ilža” dalībniekiem, bija kā aizraujošs piedzīvojums, jo mācīties tekstu, valodu, kuru neviens vairs nerunā, kuru mēs mēģinām saprast, nu jā, iedzīvināt, izdomāt viņiem “Ilžas” manierē pavadījumus, kombinācijas – tas bija ļoti, ļoti interesanti,” uzsvēra Vita Ruduša.
Kultūras menedžmenta “Lauska” projektu vadītājs Juris Zalāns savukārt norādīja, ka “šis projekts ir patiešām unikāls un interesants, jo tas pastāsta stāstu par Ludzas igauņiem, kurus mēs šodien varbūt nevaram satikt šeit, bet kuri šeit ir dzīvojuši un atstājuši savas pēdas”.
“Vēl jo interesantāk bija, ka jāstrādā ir ar šādu projektu, kur nav tikai tādas, teiksim, dziesmas un tikai muzikāls materiāls, bet, kur aiz visa tā stāv arī vēstures stāsti un kaut kas interesants un plašākai publikai arī nezināms,” piebilda Zalāns.
Kompaktdiska vāka gleznu radījusi māksliniece Ilze Mennekinga-Soikāne, kurai arī rados bijuši Ludzas igauņi. Tāpat disku papildina brošūra ar izziņas materiālu par Ludzas igauņiem.
