Komisārs: Jābūt lepniem par unikālo un prestižo Eiropas kultūru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Mums ir jābūt lepniem par Eiropas kultūru, jo tā ir unikāla, prestiža un ļoti bagāta, ceturtdien Rīgā teica Eiropas Komisijas (EK) izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs (Tibor Navracsics).

Pēc Tibora Navračiča teiktā, Radošās darbības nedēļa, ko Latvija īsteno jau piekto gadu, ir veiksmes stāsts, ar ko latvieši rāda piemēru citiem:

Tibors Navračičs
00:00 / 00:44
Lejuplādēt

„No vienas puses, Radošuma nedēļa ir laba iespēja citiem Eiropā redzēt, kā latvieši attīsta savu radošumu un uzņēmējdarbību. No otras puses, tas ir Latvijas logs uz Eiropu, jo šeit ierodas daudz profesionāļu no citām valstīm, lai pārrunātu būtiskus jautājumus. (..) Kad mēs spriežam par Eiropas nākotni un tās vietu pasaulē, mēs vienmēr domājam par Eiropas identitāti. Un esam vienisprātis, ka Eiropa ir viens no inovatīvākajiem un radošākajiem pasaules kontinentiem. Mēs gribam šo tradīciju saglabāt, tāpēc mums jāuzlabo Eiropas konkurētspēja un jāizmanto kultūras un radošo industriju spēks. To sadarbība ir ļoti svarīgs jautājums.”

Atbildot uz jautājumu par to, kādai jābūt Eiropas Savienības (ES) atbildei uz Krievijas izvērsto propagandas kampaņu, kuras ietvaros notiek mēģinājumi nonivilēt Eiropas kultūru, komisārs uzsvēra, ka ES ir jābūt pašpārliecinātai.

"Eiropas kultūra runā pati par sevi. Mums ir jāaizstāv mūsu sasniegumi. Mums ir jābūt arī lepniem par Eiropas kultūru. Tā ir unikāla, tā ir prestiža un [tā] ir ļoti bagāta kultūra," sacīja komisārs.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. Ministre paskaidroja, ka šonedēļ norisinājās konference, kura bija veltīta audiovizuālo mediju tirgus stiprināšanai, lai veicinātu Eiropas identitāti.

"Es gribu teikt, ka ieguldījumi sadarbībā, kvalitatīva satura veidošanai un šī satura brīvāka aprite ir nopietns priekšnoteikums kā konkurēt ar trešo valstu saturu," pauda Melbārde.

Kultūras ministre vērsa uzmanību uz to, ka šajā jautājumā atslēgas vārds ir kvalitāte. 

"Eiropa augstu vērtē savu vārda izteiksmes brīvību un nekad neatbildēs uz propagandu ar antipropogandu. Mūsu atbilde var būt tikai satura kvalitāte un cilvēku izglītošana par to, ko nozīmē propaganda," sacīja ministre.

Melbārde arī uzsvēra, ka ir vairāk jāpaļaujas uz cilvēkiem - uz to, ka viņi ir spējīgi paši ikdienā izdarīt secinājumus un kritiski domāt par to, kur iegūst informāciju.

"Informācijas laikmets paģērē to, ka ļoti daudz ir jāstrādā ar cilvēku izglītošanu. Cilvēku kritiskā domāšana ir izšķiroša," atzina kultūras ministre.

Viņa arī norādīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts aktualizēs jautājumu par kultūras infrastruktūras projektu diskrimināciju Eiropas Savienības fondu kontekstā, jo kultūras infrastruktūras projektiem no Eiropas fondiem jaunajā plānošanas periodā uzlikts piecu miljonu eiro ierobežojums, kas liedz īstenot lielāka mēroga projektus, piemēram, Latvijas gadījumā – piesaistīt Eiropas naudu akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā. Arī vairākas citas dalībvalstis aicinājušas Latviju kā prezidējošo valsti šo jautājumu aktualizēt. Melbārde solīja tuvākajā laikā ar reģionālās attīstības komisāri pārrunāt, kāpēc šāds ierobežojums uzlikts tieši kultūras infrastruktūras projektiem, jo nav pamata uzskatīt, ka iepriekšējā periodā šim mērķim domātie līdzekļi būtu izmantoti nepārdomāti. Savu atbalstu šai jautājumā apsolīja arī par kultūras nozari atbildīgais eirokomisārs Tibors Navračičs:

Tibors Navračičs par fondiem
00:00 / 00:50
Lejuplādēt

„ES fondu nauda spēlējusi lielu lomu kultūras infrastruktūras attīstībā Eiropas valstīs. (..) Struktūrfondiem pašlaik ir noteikts piecu miljonu eiro slieksnis infrastruktūras objektu finansēšanai. Uz šo problēmu man norādīja Latvijas kultūras ministre. Šis jautājums ir par struktūrfondiem un kohēzijas politiku atbildīgā eirokomisāra pārziņā. Mēs esam sākuši sarunas par to, ka šo piecu miljonu eiro ierobežojumu vajadzētu interpretēt elastīgāk. (..) Labākais risinājums būtu šo slieksni pacelt līdz 10 miljoniem eiro, līdzīgi kā tas ir UNESCO projektos. Sarunas joprojām turpinās, bet es tiešām gribētu palīdzēt Latvijai un citām valstīm, kas saskaras ar šo problēmu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti