Kultūrdeva

Kas notiek literāro žurnālu laukā un kāpēc iespējams vairs neiznāks “konTEKSTS”

Kultūrdeva

“Kultūrdevā” viesojas “Avota” un “Strāvas” redaktori jeb no literāro žurnālu pagātnes uz nākotni

“Kultūrdevas ābecē” žurnāls “Avots”

Ko uzdrīkstējās rakstīt žurnāls «Avots»?

Literārā jaunatnes žurnāla "Avots" pirmais numurs Latvijas Rakstnieku savienības un LPSR Komjaunatnes Centrālās komitejas paspārnē iznāca 1987. gada janvārī. Centrālās komitejas ideja izdot šādu žurnālu paradoksālā veidā pavērsās pret viņiem pašiem, "Avotam" kļūstot par šim laikam ļoti brīvu un pat pretvalstisku ideju ruporu.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

PSRS tobrīd bija sākusies Mihaila Gorbočova aizsāktā "perestroika", līdz ar to cenzūras spiediens presē mazinājās. Līdzīgi žurnāli sāka iznākt arī pārējās Baltijas valstīs – piemēram, "Vikerkaar" jeb "Varavīksne" Igaunijā. Par "Avota" galveno redaktoru kļuva rakstnieks Aivars Kļavis, kurš redakcijā uzaicināja strādāt jaunus, dumpinieciski noskaņotus cilvēkus – Klāvu Elsbergu, Guntaru Godiņu, Normundu Naumani, Amandu Aizpurieti, Rudīti Kalpiņu, Andru Neiburgu, Sarmīti Māliņu un citus, kuri nekad iepriekš žurnālistikā nebija strādājuši.

Žurnāls "Avots" iznāca reizi mēnesī 100 000 eksemplāru lielā tirāžā, bet 1989. gadā tirāžas apjoms pat pārsniedza 147 000. Ar nosaukumu "Rodņik" žurnāls iznāca arī krievu valodā, un par tā redaktoru kļuva Vladis Spāre.

Jau ar pirmo numuru žurnāls "Avots" pieteica sevi kā īpaši drosmīgu izdevumu, kurā tika publicēti agrāk aizliegti literāri darbi, jauno autoru šedevri, pat raksti par staļinisma noziegumiem, kā arī jūtams visai brīvs skatījums uz cilvēka seksualitāti.

Neilgi pēc slavenā žurnāla "Zīlīte" pikantā izdevuma, kurā tika attēlota bērna ieņemšana, iznāca arī "Avota" seksuālais numurs ar erotisku dzeju, prozu un rakstiem par erotiskām filmām.

"Avotā" tika publicēti Orvela "Dzīvnieku fermas", Suvorova "Ledlauža", Beketa "Gaidot Godo", Bulgakova "Suņa sirds", Kafkas "Procesa" un citi ārvalstu klasikas darbu tulkojumi. Pirmoreiz iznāca arī latviešu trimdas literatūrai veltīts numurs, kas bija šim laikam ļoti liela uzdrīkstēšanās.

Tomēr viena no nešpetnākajām rīcībām bija žurnāla krievu versijā "Rodņik" publicētais zīmējums ar Ļeņinu, no kura žurku slazdā iesprūdušās galvas bija iztecējušas smadzenes.

Par šo ilustrāciju bija sašutusi arī daļa sabiedrības, un tā laika Centrālkomitejas vadītājs izsaukts skaidroties uz Maskavu. Arī mākslinieku Sarmītes Māliņas, Andra Brežes un citu veidotā žurnāla vizuālā identitāte bija ļoti moderna un padomju mākslinieciskajiem standartiem netipiska. 

"Avots" bija svaiga gaisa malks ilgi nevēdinātajā padomju preses telpā, kas neatgriezeniski mainīja daudzu jaunu, jūtīgu un zinātkāru cilvēku dzīves.

Žurnāls beidza pastāvēt 1992. gadā, kad Latvijā tika ieviesta brīvā tirgus ekonomika, un finansiāli grūtus laikus piedzīvoja daudzas izdevniecības. Pirms pāris gadiem 1. aprīlī žurnāla "Avots" vāks pēkšņi nakts laikā paradījās uz sienas Avotu ielā 33. Nupat izdevniecībā "Zvaigzne ABC" iznākusi Aivara Kļavja grāmata "Avota laiks", kurā viņš caur žurnāla "Avots" notikumiem stāsta par laiku tieši pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt