1. MESIĀNS UN MĪLESTĪBA RĪGĀ
LNSO ziemas sezonas atklāšanas koncerts “Mesiāna “Turangalila”” Lielajā ģildē 29. septembrī
Mesiāna simfonija “Turangalila” ir ārkārtīgi iespaidīga skaņuceltne, ko caurvij virtuoza klavierpartija (spēlēs Mesiāna lielspeciālists Rožē Miraro) un savdabīgi kaucoša Marteno viļņu partija (spēlēs ievērojama viļņiste Natalī Foržē).
Mūsu acupriekšā uzzīmējas sendienu Meksikas monumenti, skrienošs laiks, apžilbinošs prieks un simfonijas pēdējā daļā arī labas rokmūzikas cienīgs draivs.
Diriģēs Andris Poga, kuram Mesiāna “Turangalila” ir sensapņota iecere. Koncerta ievadā – viens no 20. gadsimta otrās puses izcilākajiem latviešu komponistiem Tālivaldis Ķeniņš un viņa, iespējams, skaistākais simfoniskais darbs “Pagātnes cildenās balsis”, kurā komponists atceras dažus mūžībā aizgājušus draugus, izmantojot skaņuformulu, ko veido Johana Sebastiāna Baha uzvārds: sibemols-la-do-si.
2. REFORMĀCIJAS JUBILEJAS SVINĪBAS LIEPĀJĀ
Kora “Latvija” un Liepājas simfoniskā orķestra koncerts Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 29. septembrī
Tajā pašā piektdienas vakarā Liepājā koris “Latvija” un Liepājas simfoniskais orķestris Māra Sirmā vadībā svinēs Reformācijas idejas 500.jubileju. Te pavisam cita skaņupasaule – stalts, izteiksmē skaidrs vēstījums ar klasisku ietērpu un godinājumu Luteram, kas (atgādināsim) pats bijis teicams mūziķis. Gaidām divus jaundarbus, ko piedāvās simfoniskais kinorežisors Rihards Zaļupe un lieliskais kora auduma pazinējs liepājnieks Andris Kontauts. No sendienu vērtībām – mazpazīstamā mocartiskā vētru un dziņu skaņraža Homiliusa kantāte, kas savulaik komponēta Reformācijas svētkiem, un Mendelszona pievilcīgais 98. psalms.
Sagaidām tīras un apskaidrojošas mūzikas vakaru.
3. TAUTAS MŪZIKAS SPĒKS CĒSĪS
Koncerts ““Auļi” un “Tautumeitas”. Lai māsiņa rotājās” koncertzālē “Cēsis” 29. septembrī
Vasaras vidū klajā nāca tvarts, kurā dokumentēta divu tautasmūzikas grupu satikšanās. “Auļos” spēlē galvenokārt puikas, un meitene viņu vidū ir viena – tā ir igauniete Leanne. “Tautumeitās” dzied galvenokārt meitas, un savā dārzā ielaidušas tikai divus puišus – tas ir basists Staņislavs Judins, un tas ir sitējs un teicamas mūzikas autors Mārtiņš Miļevskis. Puišu un meiteņu satikšanās kuplinājusi abu grupu līdzšinējo darbību, kas “Auļiem” pasena un “Tautumeitām” pavisam nesena.
“Auļiem” nu ir košāki ziedi, savukārt “Tautumeitas” ieguvušas jaudīgāku ritmisko satvaru.
Māsiņa rotājas tautās iešanai, un mums ļauts to noskatīties un noklausīties.
4.LATVIEŠU MŪZIKAS INSTRUMENTI GRĀMATĀ
Valda Muktupāvela pētījums “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” (Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds)
Lai labāk sagatavotos “Auļu” un “Tautumeitu” koncertam, vērts pārlapot Valda Muktupāvela fundamentālo un aizraujošo pētījumu par latviešu tautas mūzikas instrumentiem.
Mācīsimies atšķirt uzsitiena pašskaņus un aptvara grabekļus, priecāsimies par heterogloto vargānu un bezpievadsvilpēm, bet, ja nopietni, – šī nu reiz atkal ir grāmata, kas būtu jāizpēta ikvienam no mums.
Bildes ir aicinošas, teorija pievilcīgi mijas ar pastāstiem, darbs ieguldīts milzīgs!
Ieskatieties arī "Kilograma kultūras" mājaslapā, iepazīstiet balvas nominantus un žūrijas komentārus!
