1. REINIS ZARIŅŠ UN MŪZIKAS GLEZNOŠANA
Pianista Reiņa Zariņa solokoncerts 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis”. Reinis Zariņš spēlē, un kāda holandiešu māksliniece zīmē. Mākslinieces vārds ir Marilēna Šiltkampa, viņa seko mūzikas ritējumam un to, ko dzird, liek uz audekla. Šajā procesā ir gan improvizācijas, gan rūpīgas sagatavošanās aspekts. Mūzika Marilēnai labi zināma, bet nekad nevar zināt, kāda sanāks glezna. Reinis spēlē Baha Čakonu (aizdedzies plosts upes vidū), vienu no Mesiāna skatieniem uz Jēzusbērnu (rokmūzika kosmosā), Franka “Prelūdiju, korāli un fūgu” (smalks labirints pilsdārzā) un Ravela “Valsi” (Margaritas jājiens uz balli). Ko redzēsim uz audekla?
2. PIEJŪRAS KLIMATS ROJĀ
Latviešu un franču kino piejūras festivālā RojaL Film Festival. Rojas jūrmala, neredzēts franču kino un latviešu filmas. Vēriens cienījams – vairākas brīvdabas skatuves, iekštelpu kinoekrāni, animācijas lentes, jauno režisoru īsfilmas, četru mākslinieku izstādes, galu galā arī, piemēram, izcilā rojenieka Sanda Šteinberga koncerts ar Artūra Novika akordeonisku līdzdalību, bet pāri visam – “Līvsalas zēni” ar brāļu Kokaru noziedzīgā tandēma piedalīšanos un “Piejūras klimats” vai vismaz tas, kas no tā palicis pāri, un palicis ir pietiekami, lai novērtētu košo ieceri un ekscentrisko īstenojumu.
3. GAISMA ROTKO CENTRĀ
Andra Zēgnera fotogrāfiju izstāde “Gaismā” līdz 10. septembrim Rotko centrā. Ūdeņu, uguņu, puķu un citu dabas parādību pētnieks Andris Zēgners nu strādājis ar gaismu, un rezultāts ir iespaidīgs. Ne akmens dzīslojums, ne saules atspulgi jūrā, nedz arī kas cits nespēj izraisīt tādas sajūtas, kā tas, ka jūsu priekšā ir fiksēta gaisma, un gaismas izpēte pasaules fotomākslā ir kas principiāli jauns, tā teikts Zēgnera izstādes anotācijā. Te viņa ir, šī gaisma – vizlaina, plēkšņaina, mirdzoša, dziļa, bezgalīgi daudzslāņaina un tik pārpasaulīga, ka pat drusku notirpst mugurkauls.
4. CIMZE UN PUĶES
Šī būšot jūlija siltākā nedēļa. Labi. Ceļamies agri un, kamēr pārējie vēl guļ un saule nav gabalā, atšķiram diriģenta Jāņa Erenštreita debijas darbu rakstniecībā – grāmatu “Kroņu pinējs” jeb literāru versiju par Jāņa Cimzes dzīvi un darbu. Intelektuālais ieguvums – ir vieglāk apjēgt ķēdīti, kas no hernhūtiešiem aizveda pie jaunlatviešiem. Emocionālais ieguvums – tautskolotāju kalvis Cimze kļūst par dzīvu cilvēku, pateicoties Jānim Erenštreitam, kurš burtiski iemiesojies Cimzes ādā. Visubeidzot – stāsti par Cimzes ievāktajām pļavas puķēm un dārza puķēm teicami iederas beidzot atnākušas vasaras rītā.
