Komentējot pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā pieņemto lēmumu par to, ka četrām kultūras iestādēm 90% tīrās peļņas jāizmaksā dividendēs un jāieskaita valsts budžetā, Dace Melbārde uzsvēra, ka ministriem būtu jāmaina attieksme un jāvairo izpratne par kultūras iestāžu darbu: "Pamatā ir attieksmes un izpratnes jautājums, kā mēs esam redzējuši arī iepriekšējos gados. Ja attieksme un izpratne nemainīsies, radīsies daudzi citi varianti, kur kultūru neatbalstīt. Pamatcēlonis nav tā vai citādāk uzrakstīts normatīvais akts."
Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes loceklis Zigmars Liepiņš uzsvēra: "Modelis, kas šobrīd ir Kultūras ministrijas piedāvājumā, ir tuvākais un pareizākais. Faktiski risinājums ir viena teikuma jautājums - to, ko šeit sauc par peļņu, tā tiek saglabāta darbības funkcijas nodrošināšanai, un punkts. Ir vajadzīgs viens mazs teikums un liela politiska griba."
Melbārde informēja, ka KM rosina priekšlikumus, kā atrunāt kultūras iestāžu specifisko statusu: "Es nevaru piekrist tam, kas izskan, ka visām kultūras iestādēm tagad jākļūst par valsts iestādēm. Netiek ņemta vērā kultūras kapitālsabiedrību - operas, teātra - sezonalitāte. Tajā brīdī, kad valsts iestādes noslēdz savu gadu, teātriem un operai ir visaktīvākā darbība, bieži vien līdz pat 31.decembrim. Kultūras iestādes nevar strādāt kā valsts iestādes. Tas arī izskaidro, kāpēc ir grūti plānot peļņu."
Skaidrojot, kāpēc jautājums par kultūras kapitālsabiedrību peļņas iemaksu valsts budžetā aktualizēts tieši šogad, Dace Melbārde norādīja, ka kultūras iestādēm vienmēr peļņa esot bijusi nebūtiska, tāpēc bijis pašsaprotami, ka peļņa tiek atstāta pašu iestāžu vajadzībām. Melbārde gan piebilda, ka arī šogad peļņa neesot stipri lielāka kā citus gadus, tāpēc negaidītais valdības lēmums raisījis kultūras iestāžu sašutumu.
Jautāta, kāpēc kolēģi valdībā šādu lēmumu pieņēmuši, Dace Melbārde neslēpa: "No lielākās daļas kolēģu es argumentāciju nedzirdēju. Finanšu ministrs argumentē, ka ir saspringts budžets un ir likums, un visām kapitālsabiedrībām ar peļņu ir jādalās. Ja vispār kāds kaut ko mēģina argumentēt, nav vienota pieeja."
LNOB savu peļņas daļu 113 840 eiro apmērā vēlējās ieguldīt ēkas pagalma izbūvē, "Latvijas Koncerti" 37 737 eiro bija plānojuši izmantot informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai, JRT par savu peļņas daļu 24 576 eiro plānoja iegādāties jaunu automašīnu, ar kuru pārvietot dekorācijas Rīgā starp vairākām izrāžu norises vietām un uz viesizrādēm reģionos, savukārt Latvijas Leļļu teātris par 10 369 eiro cerēja pakāpeniski veikt Lielās zāles krēslu nomaiņu.
