Jau vēstīts, ka Valsts kontroles revīzijā konstatēta nelietderīga naudas tērēšana Kultūras ministrijā, dublējot Valsts kultūrkapitāla fonda funkcijas. Papildus ministrijas uzraudzībā esošā VKKF darbībai, Kultūras ministrija ik gadu trīs līdz četrus procentus no sava budžeta piešķir nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, kultūras iestāžu atbalsta biedrībām.
Revīzijā konstatēts, ka vienas un tās pašas biedrības nereti iesniedz pieteikumus gan Kultūras ministrijā, gan VKKF. Tā ministrijas un fonda atbildīgie darbinieki pēc būtības veic vienus un tos pašus pienākumus, lieki tērējot valsts naudu. Revīzijas ziņojumā izskan arī citi pārmetumi ministrijai.
„Tas nav nekāds noslēpums, ka ierobežota finansējuma apstākļos nevalstiskās organizācijas un kultūras projektu īstenotāji, protams, skatās uz visiem iespējamiem avotiem, kā projektus īstenot,” norāda KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Piemērām, Latvijas mūzikas attīstības biedrība “Latvijas mūzikas eksports” neguvis atbalstu Kultūrkapitāla fondā, vērsusies ministrijā, kas biedrības mājas lapas veidošanas un darbības attīstības vajadzībām piešķīrusi 7000 eiro.
Biedrības „Latvijas mūzikas eksports” vadītāja dublēšanās problēmu starp fondu un ministriju nesaskata. Populārā mūzika VKKF atbalstu gūstot reti.
„Manā gadījumā tā ir liela laime, ka Kultūras ministrija atzīst, ka arī no valsts puses jāatbalsta ritmiskā populārā mūzika, un tas ir liels solis popmūzika attīstībā,” uzskata biedrības “Latvijas mūzikas eksports” vadītāja Agnese Cimuška. „Šis projekts ir tāds, lai būtu viena vietne, kur iegūt informāciju par Latvijas popmūziku un māksliniekiem.”
„Varbūt nemaz nav tik slikti, ka šis projekts iziet divus izvērtēšanas ciklus, bet, ja tas tiek finansēts no valsts budžeta, tad noteikti ir jāvērtē lietderības aspekts,” skaidro Valsts kontroles Revīzijas departamenta direktore Laura Graudiņa. "Vai tiešām mēs Latvijā esam tik bagāti, ka izveidosim vairākas institūcijas, kas vērtē šos projektus? Tad biedrības, meklējot veiksmi, ies no vienas institūcijas uz otru, lai kādā beidzot paveiktos.”
VK ministrijai pārmet atbalstu valsts iestāžu atbalsta biedrību dibināšanai un dažādu projektu uzticēšanu tām.
„Nepiekrītu tam, ko Valsts kontrole saka, ka šādas biedrības tiek dibinātas, lai apietu iepirkumu likumu. Tā nebūt tas nav,” strikts ir VKKF vadītājs Edgars Vērpe, skaidrojot, ka biedrības dibina, lai atbalstītu valsts iestādes, kuras netiek pietiekoši finansētas.
Taču Kultūras ministrijas un valsts kultūras kapitāla fondā piekrīt, normāla kultūras kapitāla fonda finansējuma gadījumā ministrija varētu nodarboties ar valsts iestāžu kapitālsabiedrību atbalstu, bet kultūrkapitāla fonds atbalstītu jaunās iniciatīvas.
„Ideālā gadījumā, saprotams, tas risinājums varētu būt tāds, ka pilnībā visu NVO sektoru finansē VKKK,” domā Voldiņš.
„Tāda izveidojusies situācija, sačakarējot kultūrkapitāla finansēnšanas modeli savulaik,” uzskata Vērpe.
Latvijas finansējums radošai kultūrai ir aptuveni trešdaļa no tā kas kultūras nozarei pieejams Igaunijā un Lietuvā. Sarunas ar valdību par iespēju atjaunot Kultūrkapitāla fonda finansēšanu no ieņēmumiem par cigarešu un alkohola tirdzniecību varētu turpināties šā gada vasarā.
„Mēs noteikti pie ieteikumu ieviešanas vērtēsim ietekmi, vai ar šādu finansēšanas modeļa maiņu tiek izslēgta dubultfunkcijas veikšana,” norāda Graudiņa, solot, ka, ieviešot arī citus ieteikumus, ietekme tiks vērtēta.
Jau vēstīts, ka VK publiskojusi secinājumus par revīziju, kas tika veikta KM un VKKF, kā arī deviņās biedrībās par laika posmu no 2012.gada līdz 2014.gada 30.jūnijam. Revīzijas rezultātā sniegti seši ieteikumi. Revīzijas ziņojums apliecinājis nepieciešamību pēc VKKF finansēšanas modeļa maiņas, atgriežoties pie VKKF finansēšanas sistēmas no iezīmētajiem nodokļiem.
