KM: Kultūras kanons jāaktualizē, jāpapildina, jāiedzīvina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Latvijas Kultūras kanona līdz šim izstrādātā versija būtu aktualizējama un iedzīvināma, vienlaikus apvienojot divus mērķus – gan stiprinot nacionālo identitāti, gan saliedējot sabiedrību - šādu priekšlikumu izvirzījusi Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa, kurā bija pārstāvēti vairāku ministriju, mācību iestāžu pārstāvji un eksperti.

Darba grupa rosina veidot pastāvīgu starpinstitucionālu kultūras kanona padomi, kas izstrādātu tālāko kanona attīstības stratēģiju un prioritātes. Tā arī lemtu, cik bieži būtu papildināmas vai nomaināmas atsevišķas kanona sadaļas, jo laika gaitā ikvienā sabiedrībā rodas jaunas vērtības.

Kultūras kanonā iekļautas 99 Latvijas kultūru raksturojošās vērtības (ietver tautas tradīcijas, vizuālo mākslu, skatuves mākslu, mūziku, literatūru, arhitektūru, dizainu un kino). Darba grupa uzskata, ka šobrīd nebūtu lietderīgi kanonu rediģēt, bet tas būtu papildināms ar jaunām sadaļām par vēsturi, zinātni un dabu. Tas ļautu plašāk un objektīvāk pozicionēt Latvijas unikālās vērtības.

Ņemot vērā to, ka šogad ir Dziesmu un deju svētku gads, bet nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, pašreizējā kanona versija būtu izdodama grāmatas veidolā vairākās valodās. Savukārt pašreizējā kanona mājaslapa www.kulturaskanons.lv (var iepazīties arī www.letonika.lv, www.kultura.lv) būtu papildināma ar interaktīvu saturu.

Saskaņā ar darba grupas iesniegtajiem priekšlikumiem, laikposmā no 2013.gada līdz 2015.gadam paveicami 18 uzdevumi, lai papildinātu un popularizētu kanonu. Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir iezīmēts arī finansējums kultūras kanona iedzīvināšanai 890 tūkstoš latu apjomā.

Latvijas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šodien Latvijas Radio raidījumā rosināja, ka varētu veidot arī atsevišķus kanonus pilsētas, novadi, skolas. „Mums ir, ar ko lepoties, mēs varam lepoties ar cilvēkiem, kuri dzimuši Latvijā, bet nedzīvo Latvijā. (..)

Ir dažādi veidi, kā mēs varam parādīt, kas Latvijai ir būtiski un svarīgi. Kultūras ministrija ir šī procesa koordinatore, mēs aicināsim ekspertus, kas novērtēs, iesaistīs sabiedrību diskusijās.”

Saeimas saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzskata, ka no teorētiskas lietas Kultūras kanons jāpadara par lietojamu. Viņaprāt, nav jāsteidzas ar jaunu sadaļu radīšanu, vispirms jāsakārto un jārevidē jau esošās.

Arī Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Ieva Struka norāda, ka aktīvāk jāmeklē risinājumi, kā Kultūras kanonu padarīt pieejamāku: „Ir skaisti, ka Kultūras kanonā ierakstīti, piemēram, Blaumanis vai Antra Liedskalniņa, bet, ja mēs klātienē gan teātrī, gan grāmatveikalos vai muzeja nevaram iegādāties pierādījumus – gan DVD, gan CD formātā, gan grāmatas, - tad īsti tam nav jēgas. Beidzoties krīzei, ministrijai jāatgriežas pie risinājumu meklēšanas, kā Kultūras kanonā ietvertās lietas padarīt pieejamas, lai tie nepaliktu tikai skaisti un skaļi vārdi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti