Kultūras Rondo

Grāmatizdevējas Dagnijas Šleieres veikums Zviedrijā 20. gs. 40.–80. gados

Kultūras Rondo

Izstādes "Spilgts Trio" mākslinieču darbus vieno krāsu prieks

Izstādē stāsta par Braila raksta grāmatu attīstību Latvijā

Klusā vēsture - izstādēs stāsta par neredzīgo kopienu un Braila raksta attīstību Latvijā

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Simtgades informācijas centrā, aplūkojama fotoizstāde “Klusie vēstures veidotāji” un taustāmā izstāde “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.”. Fotoizstādē stāstīts par tām personībām, kuras veicinājušas Latvijas neredzīgo kopienas izaugsmi un attīstību, veltot šim mērķim ilgus darba gadus. Savukārt taustāmā izstāde stāsta par Braila raksta grāmatu attīstību Latvijā.

Fotoizstādē “Klusie vēstures veidotāji” iekļauti 20 cilvēkstāsti, kuros var iepazīties ar tām personībām, kuras veicinājušas neredzīgo kopienas integrāciju redzīgo sabiedrībā - ne tikai izglītībā un kultūrā, bet arī arhitektūrā un dizainā, sportā un zinātnē.

“Fotoizstāde ar šo cilvēku portretiem un neliels ieskats, kādas “pēdas” viņš ir atstājis. Plašākā informācija ir jaunajā grāmatā, kur par katru no šiem cilvēkiem, kopumā 30, ir plašāks apraksts,” stāsta izstādes iniciatore, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite.

Grāmata "Klusie vēstures veidotāji. Ievērojami cilvēki, par kuriem skaļi nerunā", kurā apkopoti 30 cilvēku dzīvesstāsti un viņu atstātās "pēdas", ir pieejama elektroniski, audio formātā, Braila rakstā. Guna Bite cer, ka izdosies atrast atbalstītājus, lai to izdotu arī parastā rakstā.

Otra izstādes daļa ir taustāmā ekspozīcija “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.”. Tajā iekļauti izdevumi Braila rakstā, sākot ar 1918. gadu – periodu, kad Latvijā no Vācijas un Francijas arvien vairāk ienāca šajā rakstā izdotās grāmatas. Eksponātu klāstu papildina arī grāmatizdošanas inventārs, piemēram – Braila rakstāmmašīna un metāla plāksnītes paraugs, kad perforējumus papīrā vai kartonā veica nevis ar iekārtām, bet ar roku, izmantojot nelielu, īlenam līdzīgu irbulīti.

“Šī grāmata, Annas Brigaderes "Agrā rasa", ir rakstīta uz rakstāmmašīnas; lai ilgāk saglabāta Braila punktiņu, lai nenolasītos, lapa ir pārklāta ar laku. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tā rakstība, bet ir tik ass, ka savainoja pirkstus,” skaidro Guna Bite.

Ekspozīcijā iekļautas ar roku pārrakstītas grāmatas, pirmā Braila rakstā tipogrāfijā iespiestā grāmata.

“Padomju laikā Braila grāmatās arī tika iespiestas ilustrācijas, bet bieži tās bija ķeksītim, jo bija tik sarežģīti, ka ar pirkstiem to nevarēja saprast, kas attēlots,” stāsta Guna Bite.

1961. gadā tikai izveidota skaņu ierakstu studija, un kopš tā laika sākās audio grāmatu izdošanā. Sākumā grāmatas ierakstīja uz lentām, tad pārgāja uz kasetēm, mūsdienās ieraksti ir pieejami CD formātā, USB formātā, arī SD kartēs.

Turpinot stāstu par izdevumiem Braila rakstā, Guna Bite skaidro, ka padomju laikā grāmatas iespieda uz perfokartona un iesēja plastmasas spirālēs, taču ar laiku saprata, ka šis nav labs iesējums, jo spirāles lūst, tāpēc atgriezās pie šūtām grāmatām.

Mūsdienās Braila raksta grāmatu iesiešanai lieto metāla spirāli, tas ir ļoti ērti, arī lasītāji to ir novērtējuši.

“2012. gadā izdeva pirmo taktilo grāmatu - Ineses Zanderes grāmatu "Dieguburti",” atklāj Guna Bite. Tajā neredzīgi cilvēki var sataustīt ne tikai burtu formu, bet arī no dažādiem materiāliem veidotās ilustrācijas.

Savukārt 2013. gadā Latvijas Neredzīgo bibliotēka izdeva pirmo grāmatu ar kombinētiem pielāgojumiem un mikrokapsulu papīra.

Bērnu grāmatas šobrīd izdod ar krāsainiem vākiem. "Grāmata, līdz nonāk līdz neredzīgam lasītājam, iziet caur daudzām rokām, tas ir bibliotekārs, vecāki, kuri redz, - ir estētiskuma princips, ir patīkami paņemt rokās," uzskata Guna Bite.

2018. gadā pirmo reizi iznāca grāmata vieglajā valodā Braila rakstā.

No 18. septembra taustāmā izstāde no Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārcelsies uz Juglu, kur līdz 30. septembrim būs izstādīta Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Savukārt fotoizstāde no 30. septembra uzsāks ceļu pa Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālēm Latvijā.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti