Klajā nāks franču filozofa Žaka Ransjēra darba «Attēlu liktenis» tulkojums

Žaka Ransjēra darba “Attēlu liktenis” (“Le destin des images”) tulkojumu Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) publicē kā daļu no “Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumu sērijas”, medijus informē LLMC pārstāvji.

Žaks Ransjērs (Jacques Ranciere, dz. 1940) ir franču filozofs, kurš savos darbos pievērsies estētikas, izglītības un politikas jautājumu teorētiskai izskatīšanai, viņa domām un spriedumiem kļūstot par svarīgām mērauklām mūsdienu pasaules filozofiskās domas attīstībā.

Grāmatas atvēršanas svētkus svinēs 29. janvārī – Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā korpusā gaidāma saruna par Žaku Ransjēru un attēlu likteni laikmetīgajā kultūrā. Sarunas moderators būs filozofs Igors Gubenko, piedalīsies publiciste, kultūras žurnāliste un audiovizuālās mākslas pētniece Santa Remere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, kino zinātniece Inga Pērkone-Redoviča un grāmatas redaktors Dens Dimiņš.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra “Tulkojumu sērija” jau kopš pirmā izdevuma 2005. gadā veidota, lai latviešu valodā padarītu pieejamus pasaulē svarīgus sacerējumus.

Šogad izdevumu četrpadsmit grāmatu klāsts papildināts ar Žaka Ransjēra darba “Attēlu liktenis” tulkojumu. Tulkojumu no franču valodas veikusi Vineta Berga, izdevuma redaktors Dens Dimiņš, korektore Ildze Jurkāne, bet izdevuma pēcvārdu sarakstījis filozofs Igors Gubenko. Grāmatas maketu veidojis Ints Vikmanis, sērijas māksliniece Anna Aizsilniece.

Žaks Ransjērs ievērību guva 1968. gadā, kad kopā ar savu skolotāju Luisu Altisēru radīja izdevumu “Kapitāla lasījums”. Neskatoties uz viņa darbības fokusu, kas vērsts uz sociāliem un politiskiem aspektiem, viņa estētikas teorija un vizuālās mākslas izskatīšanas prakse pēdējās dekādes laikā ir kļuvusi par nozīmīgu atsauču resursu un laikmetīgās mākslas kritiskās domas ievērojamu attīstības vektoru.

Darbu “Attēlu liktenis” (“Le destin des images”) Ransjērs publicēja 2008. gadā un tajā attīsta fascinējošu, jaunu attēla konceptu laikmetīgajā mākslā, norādot uz to, ka māksla un politika vienmēr ir bijušas savā būtībā cieši saistītas.

Filozofs uzsver, ka mākslā pastāv izteikti politiska izvēle: tā var vai nu stiprināt radikālo demokrātiju, vai arī radīt jaunu reakcionāru misticismu.

Grāmatā ietilpst piecas esejas ar apakšnodaļām: “Attēlu liktenis” (2001), “Teikums, attēls, stāsts” (2002), “Glezniecība tekstā” (1999), “Dizaina virsma” (2002), “Vai pastāv kaut kas neattēlojams?” (2002), kuras autors sarakstījis laika posmā no 1999. līdz 2002. gadam.

Šajos tekstos filozofs pievēršas vizuālajai mākslai – glezniecībai, kino un jo īpaši salīdzinoši nesenam medijam – audiovizuālai instalācijai, kuros visos attēla nozīme ieņem centrālo lomu. Pārskatot virkni mākslas virzienu un tādu teorētiķu kā Žila Delēza, Teodora Adorno, Mišela Fuko, Žana Fransuā Liotāra darbus,

Ransjērs norāda uz to, ka teorijas par laikmetīgo attēlu savā formā ir atvasinātas no reliģijas un ir piesātinātas ar atsaucēm no tās.

Filosofs Igors Gubenko par šo darbu saka: “Dzīvot attēlu pārsātinātā pasaulē vēl nenozīmē saprast, kas ir attēls un kā tas uz mums iedarbojas. Žaks Ransjērs lūko novērst šo sapratnes deficītu, pētot attēlu darbību dažādos medijos un kontekstos. Nereducējot attēlu reibinošo daudzveidību uz kādu vienu filozofisku principu, Ransjērs vienlaikus neļauj lasītājam apmaldīties laikmetīgās mākslas, vēsturiskās hronikas, literatūras, kino, reklāmas un citu attēlu labirintā, kurā ievilina šī grāmata.

Konceptuālie rīki, ko Ransjērs piedāvā attēlu analīzei, noderēs ne vien māksliniekiem un kritiķiem, bet arī kultūras industriju pārstāvjiem, mediju profesionāļiem, dizaineriem un rakstītā vārda meistariem.”

Līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs “Tulkojumu sērijā” izdevis: Valters Benjamins “Iluminācijas” (izpārdots), Volfgangs Velšs “Estētikas robežceļi”, Rolāns Barts “Cameralucida. Piezīme par fotogrāfiju”, “Sēru dienasgrāmata”, Moriss Merlo – Pontī “Acs un gars”, Žans Fransuā Liotārs “Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām”, Sūzena Sontāga “Par fotogrāfiju” (izpārdots), Teodors Adorno un Mihails Horkheimers “Apgaismības dialektika”, Nikolā Burjo “Attiecību estētika”, Boriss Groiss “Komunisms. Post Scriptum” un “Mākslas spēks”, Mišels Fuko “Šī nav pīpe”, Gijs Debors “Izrādes sabiedrība”, Valters Benjamins “Maskavas dienasgrāmatas”. Šobrīd sagatavošanā: Džordžo Agambens “Esejas” un Krisa Krausa “Es mīlu Diku”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti