Lai arī līdz šim Latvijā ir izdoti atsevišķi pētījumi par nedaudzām izloksnēm un atrodami arī teicēju ieraksti (pārsvarā no Latgales), kuri runā vai dzied savā izloksnē, nav bijis neviena apkopojoša izdevuma, kas parādītu visu galveno izlokšņu grupu iezīmes un sniegtu iespēju valodas dzīvo skanējumu vienlaikus arī noklausīties, norāda izdevniecības "Upe tuviem un tāliem" pārstāvji. Tādēļ jaunais darbs ir unikāls Latvijā un Baltijā, bet arī Eiropā.
Trijos kompaktdiskos, kuru kopgarums pārsniedz 3,5 stundas, apkopoti gandrīz 100 dažādi latviešu valodas izlokšņu paraugi. Pirmajos divos diskos paraugu ierunājis tās nesējs kopš dzimšanas, kurš tā runājis ģimenē un savā apkārtnē, tādēļ literārās valodas ietekme jūtama maz vai nav jūtama. Iekļauti arī izlokšņu paraugi no pirms 40 gadiem profesores Martas Rudzītes sagatavotās skaņuplates. Vairums no piemēriem ir pirmpublicējums, kas ietver arī pavisam retas un līdz šim maz dzirdētas latviešu valodas izloksnes, piemēram, Abrenes (Purvmalas) izloksne, Kuršu kāpu (kursinieku) izloksne un citas.
Trešā diska pamatu veido mūsu laikabiedri, kuri līdztekus latviešu literārajai valodai zina un lieto arī savas dzimtas izloksni. To iesāk Velta Skurstene, kura savas bērnības pilsētas Talsu runu ir labi saglabājusi, šoreiz lasot Veltas Akmenes ironisko stāstiņu. Iekļauti arī stāstnieku konkursa uzvarētāju ieraksti. Skolēni stāsta jocīgus atgadījumus un anekdotes, kas priecēs arī gados jaunākus klausītājus.
Daudzi no izlokšņu paraugiem ir vērtīgi atmiņu stāsti - laikmeta liecības par dzīvi sendienās, karu, izsūtīšanām, kolhozu laikiem, par precēšanos, muzicēšanu, ēst gatavošanu un citiem ikdienas darbiem. Piemēram, latviešu strēlnieku Krišjāni Kalnabaļķīti (1897) intervējis Juris Podnieks, gatavojot savu filmu "Strēlnieku Zvaigznājs", bet Niklāvs Vindiģis no Sventājas precīzi apraksta vārnu raušanu Kuršu kāpās. Lai ilustrētu latviešu valodas lībisko izlokšņu iezīmes un ietekmi no lībiešu valodas, ir doti arī vairāki lībiešu valodas runas paraugi, kuru runātāji bija starp pēdējiem lībiešu kā dzimtās valodas pratējiem. Arī stāstnieku vecuma amplitūda ir plaša - no desmit gadus jaunas skolnieces runātā līdz 95 gadīgas māmuļas stāstam.
Audio diskus papildina arī grāmatiņa, kurā aprakstītas izlokšņu atšķirības un līdzības, kā arī pievienots visu teicēju runas pieraksts atvieglotā transkripcijā (fonētiskā pierakstā). Tas klausītājam palīdzēs pamanīt izlokšņu īpatnības un bieži arī saprast runāto.
Šo darbu veidojusi viena no "Rudzītes meitenēm" - valodniece, kultūrvēsturniece, Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedras asociētā profesore Lidija Leikuma, kura latviešu valodai veltījusi savu dzīvi. Viņai palīdzējis demogrāfs, latviskā mantojuma glabātājs Ilmārs Mežs. Savus materiālus izdevumam atvēlējuši arī Māra Zirnīte un Daiga Straupeniece, kā arī rī Edmunds Trumpa, kura izstrādātajā kartē ērti pārskatāma pievienoto paraugu ģeogrāfiskā izcelsme. Vāka zīmējuma autore ir latvisko zīmju zinātāja Agne Liesma.
Ieraksts ir kārtējais darbs teicēju ierakstu sērijā "Mantojums" un paredzēts plašākam interesentu lokam - no vecāko klašu skolēniem un studentiem, līdz skolotājiem un valodniekiem, kā arī visiem, kuri vēlas atcerēties sava dzimtā novada valodas skaistumu.
Izdevums "Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa" izdots sadarbībā ar LU Filoloģijas un Mākslas Zinātņu fakultāti, LU Literatūras, Folkloras un Mākslas institūtu, LU Filozofijas un Socioloģijas institūtu un citiem dialektoloģijas speciālistiem izdots latviešu valodas izlokšņu audio paraugu izdevums.
No 8. jūnija tas būs nopērkams Latvijas grāmatu un ierakstu tirdzniecības vietās.
