Tajā izskaidroti vairāk nekā 300 jēdzieni, kas visvairāk nozīmīgi dainās un kas ļoti daudz ko atklāj par mūsu tautas identitāti arī mūsdienās.
“Mēs sajūsmināmies par senindiešu vēdu bagātību, bet mums pašiem ir tāda pati, līdzvērtīga bagātība. Un mans nolūks un mana sirdsdegsme bija, cik iespējams atklāt mūsu dainu noslēpumu pasauli,” tā saka pati dainu simbolu vārdnīcas autore Janīna Kursīte-Pakule par šīs grāmatas galveno misiju. Lai arī tā nāk klajā tagad, būtībā tajā ieguldīts teju 40 gados autores paveiktais, soli pa solim šķetinot dainās iekodētās mīklas un noslēpumus.
“Tas darbs – līdzīgi kā mīklu minēšana – ir radošs. Vienu dzīparu pavelkot, tu pēkšņi vari ieraudzīt daudzkrāsainu ainu.
Piemēram, mēs zinām tautasdziesmu “Viens gans nomira/Citi gani raudāja”. Es gadiem esmu domājusi par šo tautasdziesmu, mēģinot atšifrēt. Un es atšifrēju. Tā ir ļoti, ļoti, ļoti sena tautasdziesma, un jēdzienam “ganīšana” es esmu atvēlējusi veselu garu šķirkli. Tā kā lasiet un uzzināsiet,” saka pētniece.
Kopumā dainu simbolu vārdnīcā ir vairāk nekā 300 šķirkļu. Tā sākas ar šķirkli “ābele” un noslēdzas ar šķirkli “žube”.
Koki un putni vispār ļoti daudz pieminēti tautasdziesmās, un vārdnīcā ir iespēja uzzināt, kādus bieži vien ļoti simbolisku nozīmju slāņus tie ietver.
Tāpat daudz uzmanības autore veltījusi dainās nozīmīgajām krāsām un skaitļiem, kas izrādās ne mazāk nozīmīgi latvietim ir arī mūsdienās.
“Kāpēc mums patīk kādu krāsu salikumi vai kāpēc kādi tracina, nepatīk, tāpat arī skaitļi – kāpēc mēs nedāvinām pārskaitļa ziedus dzimšanas dienās un savukārt kāpēc pāra skaitļos uz kapiem liekam? Vai kāpēc mums trejdeviņi tik mīļš skaitlis vai deviņi vai trīs lietas – labas lietas? Arī atbildes uz šiem jautājumiem sameklējamas dainās,” uzsver Kursīte-Pakule.
Tautasdziesmās visbiežāk minētie simbolisko slodzi nesošie skaitļi ir divi, trīs un deviņi. Visnozīmīgākās krāsas savukārt ir balts, melns un sarkans. Ir arī tā sauktās dievišķās krāsas – un viena no tām ir sudrabs jeb sidrabs, kas simbolizē dievišķo gaismu un tās spīdumu.
“Tautasdziesmās kosmoss tiek attēlots kā liela pils vai diža sēta ar trim sudraba vārtiem. “Tai pilej triji vārti,/Visi triji sudrabiņa.” vai “Tai sētai treji vārti,/Visi treji sudraboti.” Pa šiem vārtiem brauc Saule, Dievs, Māra.
Var teikt, ka dainas, to valoda, filozofija ir mūsu, ja pārceļ kristietiskā kodā, mūsu Bībele,”
uzsver profesore.
Janīnas Kursītes-Pakules veikumu dažādās nozīmēs par ļoti svarīgu un vērtīgu atzīst dzejniece Māra Zālīte un ir pārliecināta – šis izdevums ir jāizlasa ikvienam latvietim. Un to ikviens var darīt ar lielu aizrautību, jo, neskatoties uz to, ka ir zinātniece un profesore, Janīna Kursīte kā allaž raksta viegli uztveramā formā.
Sevišķi iepriecināta Māra Zālīte būtu, ja grāmata interesi raisītu arī jauniešu vidū, jo viņas pieredze liecina – mūsu jaunākā paaudze dainu simbolus vairs īsti neuztver.
“Jaunāki cilvēki sāk nesaprast dainas. Man ir bijušas vienkārši sarunas skolās un es esmu pārbaudījusi – ļoti daudz it kā vienkāršu lietu jauniešiem nav saprotamas.
Tad, kad viņi sāk saprast, viņiem atklājas burvīga pasaule, pilnīgs kosmoss, jo tur ir iekšā visa mūsu tautas filozofija, gudrība, un pats galvenais, ka tās ir daiļas, ārkārtīgi skaistas, jo tās ir caur gadsimtu sietiem plūdušas un izsijātas. Tāpēc Janīnas grāmata ir ļoti, ļoti vērtīga, tās ir pamatzināšanas par dainu pasauli,” akcentē Māra Zālīte.
Grāmatas nosaukums “Dainu kodekss” varētu raisīt asociācijas ar juristu pasauli, bet Janīna Kursīte-Pakule skaidro, ka “kodekss” ir sens latīņu vārds, kas savulaik apzīmēja grāmatu, veidotu no ievaskotām koka plāksnītēm. Tādējādi ar šo nosaukumu viņa akcentē dainas kā milzu brīnumkoku, kas ietver sevī neizmērojami bagātu informāciju, reizē grāmatā nepazaudējot kodeksu kā svarīgu veselumu.
