Šajā grāmatā 1923. gadā izdoto latviešu filozofa Andreja Kurcija manifestu “Aktīvā māksla” papildina vairākas rakstnieku, mākslinieku un kuratoru esejas, kuri tika aicināti piedalīties publikācijas tapšanā, atbildot Kurcija manifestam un tajā izklāstītajām idejām un iedvesmojoties no tām.
Grāmatas redaktori min: “Mūsu interese par Andreja Kurcija darbu “Aktīvā māksla” dzima no manifesta tematikas, kas pievēršas jautājumiem par mākslu un priekšstatiem par aktīvismu: māksla politiskiem mērķiem, mākslas mākslas dēļ vai māksla bez mērķa. “Aktīvā māksla” nepiedāvā atbildes, bet gan izsaka daudzus, bieži vien neskaidrus priekšlikumus. Manifests darbojās kā sākumpunkts neskaitāmām sadarbībām ar māksliniekiem un rakstniekiem, kuri piedalījās šīs publikācijas tapšanā.
Kurcija tekstā izceltās pretrunas iedrošināja kolektīva ietvaros tapušu analīzi un interpretāciju, kā arī praktiskos procesus, kas brīvi ļāva dalīt kuratoru un redaktoru funkcijas.”
Publikācijas līdzautori ir kuratore Rebeka Poldsama (Rebeka Põldsam), mākslinieces Evita Vasiļjeva un Eva Barto, rakstniece un pētniece Bella Marina (Bella Marrin) un dzejniece Laura Bulica (Laura Boullic). Papildus Roberta Gluka (Robert Glück) esejai par jaunajiem naratīviem lasāms viņa 1982. gada daiļliteratūras darbs, kā arī 1987. gadā tapusī Džeimsa Boldvina (James Baldwin) vēsturiskā eseja, kas sniedz iespēju apskatīt rasisma, piederības un vergturības jautājumus.
Grāmatu caurvij saruna starp grāmatas redaktoru komandu un filozofu Aināru Kamoliņu. Dialoga procesā uzdotie jautājumi sasaucas un papildina publikācijas līdzautoru esejas, kas atblāzmojas arī grāmatas dizainā.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs atrodas Sporta ielā 2, k-1. Projekts tapis sadarbībā ar ''Paraguay Press'', ''Fondation d’Entreprise Ricard'', Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts kultūrkapitāla fondu, ''Latvija 100''. Projektu atbalsta ''RIT Logistika''.
