Jautāts par to, vai festivāls „Jaunais vilnis” šogad Dzintaros būs, Ķirsis norāda, ka tas jājautā pašiem festivāla rīkotājiem, taču līgums ar Dzintaru koncertzāli ir noslēgts un tas ir jāpilda. Šo festivālu Ķirsis raksturo kā biznesa pasākumu, vērtējot kā ārkārtīgi veiksmīgu modeli, no kura profesionalitātes ziņā ir ko mācīties.
Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis stāsta, ka teju katru dienu šobrīd nodarbojas ar mazās zāles rekonstrukcijas jautājumiem. Rekonstrukcija ietver ļoti plašu izbūvi, kas apkalpos ne tikai mazo, bet arī lielo Dzintaru koncertzāli, norāda Ķirsis.
Ja vēl šogad mēs nevarēsim baudīt visu arhitektu ieceri, jo projekts nebūs pabeigts, tad nākamvasar to varēsim pilnīgi noteikti,” sola jaunais koncertzāles direktors.
Tomēr Ķirsis aicināts Dzintaru koncertzāles vadītāja amatā nevis tāpēc, lai rūpētos par infrastruktūru, bet gan tāpēc, lai gādātu par koncertzāles satura veidošanu.
Vērtējot līdz šim izdarīto un paveicamo satura ziņā, Ķirsis norāda, ka ļoti cienot iepriekš paveikto un nevēloties kritizēt. Savu redzējumu par turpmāko darbību viņš ir izklāstījis Jūrmalas domē un tā saskanējusi ar domnieku redzējumu.
„Man ir vīzija, kādu es gribētu redzēt Dzintaru koncertzāli pēc gadiem trim, pieciem, jo, protams, vienā acumirklī nevar neko labu izdarīt,” uzsver Ķirsis.
Jaunā koncertzāles vadītāja vīzija balstās uz bērnības atmiņām par vakariem, kurus viņš pavadījis, klausoties Dzintaru koncertzālē simfonisko mūziku.
„Tā ir neatkārtojama sajūta, kādu citur ir grūti piedzīvot,” atzīst Ķirsis, uzsverot, ka noteikti vēloties šīs sajūtas reanimēt, taču, „kā mēdz teikt, divreiz vienā upē nevar iekāpt, un pa šiem gadiem ir daudz kas mainījies”, tāpēc koncertzāles vadītājs centīsies mainīt balansu starp to, kas notiek koncertzālē šobrīd, un to, kas nākotnē varētu notikt.
„Vienkārši piedāvāt cilvēkiem alternatīvu. Domāju, ka ļoti laba alternatīva būs mazā zāle jeb vēsturiskās ēkas rekonstrukcija, kura dos ne tikai mūzikas baudījuma iespējas brīnišķīgajā akustikā, kāda bija tur kādreiz, bet arī arhitektu atrastā risinājuma dēļ varēsim baudīt seno arhitektūru, kura raksturīga Jūrmalai,” stāsta Ķirsis.
Ķirsis piekrīt apgalvojumam, ka Dzintaru koncertzāle lielākoties asociējas ar krievu estrādi. Šī asociācija veidojusies gadu desmitu laikā.
„Būtu jocīgi, ja tik mērķtiecīgi uz to strādāts un tas paliktu bez rezultātiem,” saka Ķirsis. Pēc viņa domām, koncertzāles pārvēršana par krievu estrādes mājvietu bijis uzstādījums, kas veiksmīgi īstenots. „Ja stratēģiskais mērķis bija atvērt tirgu un piedāvāt šajā tirgus segmentā strauju kāpumu, tad tas ir panākts un ar lieliem panākumiem. Par to var tikai priecāties, ka kūrorta pilsēta tiešām bauda šādu kūrorta statusu, distancējoties no tā, kādā valodā kurš runā.”
Vai mēs spēsim piesaistīt tūristus arī no citām valstīm, piemēram, iedibinot kādu citu festivālu, kurš varētu nostāties līdzvērtīgās pozīcijās ar esošajiem un piedāvāt alternatīvu izklaidi, domāju, tas ir tas lielais izaicinājums, ko no manis sagaida,” skaidro Ķirsis, taču šogad nekas liels nemainīsies, jo līgumi ar koncertu un festivālu rīkotājiem jau noslēgti.
„Šī sezona jāatstāj mierā un jādomā par nākotni,” uzsver koncertzāles vadītājs.
Ķirsis uzskata, ka Dzintaru koncertzāle varētu kļūt par Jūrmalas sabiedriskās dzīves centru. Šobrīd koncertzālei ir sezonāls raksturs, bet mazā zāle padarīs to pieejamu visa gada garumā un publika pie tā ir jāpieradina.
