«Kurbads. Ķēves dēls»
Pirmo reizi Latvijā radītā metālopera „Kurbads. Ķēves dēls" ieņēma Limbažu Lielezera amfiteātri tikai uz vienu vakaru. Režisores Ingas Tropas (Jaunā teātra aktrise) iestudējums izcēlās ar specefektiem, gaismām un citām multimediālām izvirtībām. Par deju priekšnesumu bija parūpējies slavenās operas “Karmena” horeogrāfs Guntis Spridzāns, bet mūziku dzīvajā atskaņojumā sniedza grupas “Skyforger” dalībnieki.
Ieskats tūkstoš gadu senā mūzikas vēsturē - izstāde «Pierakstītā skaņa»
Senās mūzikas pētnieka Guntara Prāņa un kuratores Brigitas Zelčas-Aispures veidoto izstādi “Pierakstītā skaņa” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, šķiet, redzējis katrs, kurš sevi sauc par īstenu mūzikas cienītāju. Mūsu priekšteču melodijas pieraksti,14.gadsimta manuskripti un citi eksponāti izaicināja skatītājus, vai tie spēs izsekot mazajiem vilnīšiem un āķīšiem, kuri savulaik melodijas zinātājiem deva priekšstatu par teksta un mūzikas virzību un ritmu .
Cēsu mākslas festivāls un kino programma “Upe”
Ērgļu klintīs noritējušais 11. Cēsu mākslas festivāls pārsteidza apmeklētājus ar tehnisko izdomu, muzikālo balstījumu un festivāla rīkotāja Jura Žagara ideju - kino seansu trīs stundu garumā virs Gaujas ritējuma. Atbilstoši atrašanās vietai uz ekrāna skatītāji varēja noskatīties 1934. gada dokumentālo filmu „Gauja”, kas ir viena no pirmajām Latvijā uzņemtajām skaņu filmām.
Tehno opera «Spazio Bar» - neparasts muzikāls piedzīvojums
Komponista Platona Buravicka un libretista Leo Līča tehno opera “Spazio Bar” bija skatāma tikai divus vakarus bijušās tekstilrūpnīcas „Boļševička” telpās. Violeta trijstūra skatuve, kas simbolizē mūžseno mīlas trīsstūri, tehnopulsācijas un izrādes valodas: itāļu, spāņu, krievu, arābu un apgrieztā itāļu valoda nodrošināja neierastu, tomēr klasiskās operas dramaturģijas tradīcijās ieturētu pieredzi telpā, kurā skaņa cirkulēja vēl ilgi pēc pēdējiem akordiem.
