Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500
Raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" šoreiz stāsts par Kurzemes hercogu bibliotēku likteņiem. Īpašu uzmanību pievērsīsim Ketleru dzimtas grāmatu krājumam, kas ir viens no noslēpumainākajiem privātbibliotēku krājumiem Latvijas bibliotēku vēsturē.
Kopā ar zinošiem grāmatu un mākslas vēstures pētniekiem pievēršam uzmanību vienīgajai galma bibliotēkai Latvijā. Par tādu varam uzskatīt Kurzemes hercogu bibliotēku. Kurzemes un Zemgales hercogistes vairāk nekā 200 gadu ilgā pastāvēšanas vēsture saistīta ar divām hercogu dinastijām – Ketleriem un Bīroniem. Hercogu Ketleru dinastijas aizsācējs bija Gothards Ketlers. Viņa valdīšanas laikā hercogistē uzceltas 70 baznīcas, nodibinātas astoņas skolas un astoņas nabagu patversmes. Hercogistes ziedu laikā tiek izveidota arī bagāta bibliotēka, Ketleru dinastijas bibliotēkas veidošana tika uzsākta 16.gadsimta otrajā pusē un turpinājās vairāku paaudžu garumā līdz 17.gadsimta beigām. Zināms, ka bibliotēkas krājumā bijis vismaz 2700 sējumu. Grāmatas, kas uzkrātas un lasītas Kuldīgā un Jelgavā, nu jau vairāk nekā trīs gadsimtus meklējamas ārpus Latvijas.
Mūsu līdzšinējos priekšstatus par Kurzemes hercogu bibliotēkas likteni būtiski koriģē Somijas Nacionālās bibliotēkas līdzstrādnieces Sirkas Havu sadarbībā ar Krievijas grāmatzinātnieci Irinu Ļebedevu veiktais pētījums “Collections donated by the Academy of Sciences of St Petersburg to the Alexander University of Finland in 1829: An annotated catalogue” (Helsinki, 1997). Pēc tam, kad 1809. gadā Somija tika pievienota Krievijai autonomas lielkņazistes statusā un par tās galvaspilsētu kļuva Helsinki, šajā pilsētā veidojās universitāte ar bibliotēku. 1829. gadā tā saņēma prāvu grāmatu sūtījumu no Pēterburgas, tostarp 886 grāmatas no Kurzemes hercogu bibliotēkas.
Starp tām ir arī Kurzemes hercogistes kancleram, Kukšu muižas īpašniekam Frīdriham Brakelam piederējusī inkunābula slavenā Nirnbergas tipogrāfa Antona Kobergera 1493. gada izdevums, kas atspoguļo 13. gadsimta Romas pāvesta Gregora IX darbību. 16.–17. gadsimta izdevumu vidū netrūkst gan visā Eiropā atzītu iespiedēju un izdevēju vārdu, piemēram, Kristofs Plantēns Antverpenē, Džunti ģimene Venēcijā, Elzevīru dzimta Leidenē un Amsterdamā, gan arī pirmo Rīgas tipogrāfu Nikolausa Mollīna un Gerharda Šrēdera iespiestās grāmatas, tajā skaitā hercoga galma mācītāja Georga Manceļa sprediķu grāmata latviešu valodā (1654). Hercogu bibliotēkas grāmatu vidū dominē protestantisma teoloģijai veltīti izdevumi (starp grāmatu autoriem ir dažādu garīgo strāvojumu autoritātes – Mārtiņš Luters, Žans Kalvins, Jākobs Bēme, Džons Banjans un citi), kā arī tieslietu literatūra.
Grāmatās atrodamie ekslibri un monogrammas, veltījuma un īpašuma ieraksti apliecina to piederību hercogu dinastijai, kā arī ar hercogu galmu saistītām personām. Helsinku krājumā ir izdevies konstatēt arī vienu grāmatu, kas sākotnēji ir piederējusi Ketleru dinastijas aizsācējam, pirmajam Kurzemes hercogam Gothardam Ketleram. Krājumā Helsinkos sevišķi plaši pārstāvētas Gotharda jaunākajam dēlam Vilhelmam un Vilhelma mazdēlam Frīdriham Kazimiram piederējušās grāmatas. Virkne grāmatu no hercogu krājuma savulaik piederējušas dzejniekam un bibliotekāram Kristiānam Bornmanim, jau minētajam F. Brakelam, juristam Onufrijam Gesleram un vairākiem citiem.
1997. gadā iespiestais katalogs pētniekiem ir ļoti noderīgs instruments darbam Helsinkos, kas pozitīvi atšķiras no šī brīža iespējām iegūt precīzu un korektu informāciju par Kurzemes hercogu bibliotēkas prāvāko daļu, kas joprojām atrodas Pēterburgā un glabājas izkliedēti Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā. Līdz ar to pagaidām jūtami apgrūtinātas ir izredzes pilnvērtīgi izzināt bibliotēkas kopējo kvantitatīvo apjomu, tematisko daudzveidību un atsevišķu nozaru īpatsvaru, izdarīt vispārinošus secinājumus par šī krājuma tapšanas gaitu. Vienīgi Kurzemes hercogu ģimenei piederējušo rokrakstu glabāšana Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Rokrakstu nodaļā bijusi un joprojām ir būtisks priekšnoteikums to identifikācijai un izmantošanai pētniecībā.
1997. gada publikācija paver jaunas pētniecības perspektīvas Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas pārstāvju un viņu laikabiedru garīgo interešu izzināšanā. Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas un viņu laikabiedru grāmatu krājums ir viens no interesantākajiem un vienlaikus noslēpumainākajiem privātbibliotēku krājumiem Latvijas bibliotēku vēsturē.
Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.
