Katovices jaunā koncertzāle – starptautisks veiksmes stāsts, no kura jāmācās arī Rīgai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

"Lielās mūzikas balvas 2018" ceremonijā balvu par Gada jaundarbu komponistam Georgam Pelēcim pasniedza Polijas Nacionālā radio simfoniskā orķestra Katovicē koncertzāles direktore Eva Boguša-Mūra. Koncertzāle, kas durvis vērusi 2014. gada 1. oktobrī, ir starptautisks veiksmes stāsts un lielisks iedrošinājums arī mums, kas esam vēl tikai ceļā uz sapņu piepildījumu - akustisko koncertzāli Rīgā. "Turēšu īkšķus, lai arī jums būtu jauna koncertzāle!" intervijas noslēgumā novēl harismatiskā poliete.

ĪSUMĀ

  • Koncertzāle būvēta ar cieņu pret vēsturi
  • Pirms būvniecības notikušas viedokļu cīņas
  • Liela nozīme bijusi līderu teiktajam
  • Līdz ar koncertzāli atdzimusi arī Katovice
  • Vispirms lielas idejas, tad nauda


"Koncertzāle ir brīnišķīga... Direktores amatā esmu kopš septembra, un vēl nesen orķestra mēģinājuma laikā staigāju pa skatuvi un secināju, ka joprojām šo zāli apbrīnoju," neslēpj Boguša-Mūra. "Katru reizi, kad veru koncertzāles durvis, piedzīvoju šo sajūsmu no jauna.

Mēģinājumā man gāja garām kāds mūziķis, kuram es jautāju, vai ar laiku šī sajūsma nemazināsies, uz ko viņš man atbildēja, ka šī sajūta nepāriet - katru reizi, kad mēs veram šīs zāles durvis, īpaši pēc kādiem pārtraukumiem, mēs jūtamies tik priviliģēti te būt.

Akustika šeit tiešām ir apbrīnojama, skaņa ir silta. Piemēram, septembrī mums bija kāds vieskoncerts citā zālē, un mūziķi sacīja, ka jūtas uz skatuves gandrīz kaili, tik atkailināta sajūta esot spēlējot. Ir nepieciešams akustikas smalkums, bet tajā pašā laikā tev ir jājūtas arī drošībā. Un Katovices jaunā koncertzāle to sniedz."

Nesen Katovicē pirmo reizi viesojušies "Berlīnes filharmoniķi", un mēģinājumā diriģents Janiks Nezē-Segēns mūziķiem sacījis: "Kad jūs spēlējat, jūs droši vien domājat, ka skanējums šai zālei ir pietiekams, bet es, šeit zālē atrodoties, droši varu teikt, ka šeit vēl ir daudz telpas, ko piepildīt, tāpēc pielieciet jaudu!"

"Un mūziķiem tas ir nepieciešams - spēlēt, nejūtot ierobežojumus, spēlēt ar pilnu emociju spektru no 'forte fortissimo' līdz 'piano pianissimo' un just, ka tomēr ir balanss. To šī zāle sniedz," apgalvo koncertzāles direktore.

Polijas Radio nacionālais simfoniskais orķestris savā mājvietā - Katovices jaunajā koncertzālē
Polijas Radio nacionālais simfoniskais orķestris savā mājvietā - Katovices jaunajā koncertzālē

Ar cieņu pret vēsturi

Eva Boguša-Mūra atzīmē vēl vienu ļoti svarīgu aspektu - jaunā koncertzāle cieši saistīta ar vēsturi un vietu, kur tā ir uzcelta. Tai ir sakars ar šī reģiona tradīcijām, un tā šajā gadījumā ir akmeņogļu rūpniecība.

"Pat ja paskatāmies uz krāsām, ievērosim, ka viens no toņiem atgādina ogli. Otra krāsa ir sarkana, kas arī saistīta ar akmeņoglēm. Materiāli - koks, betons, un sienām ir koka plākšņu raksts, kas arī saistīts ar akmeņogļu raktuvju vēsturi, jo šajās raktuvēs sienas tika nostiprinātas ar koka dēļiem. Tas rada sajūtu, ka šī koncertzāle arī ar tās ārējo veidolu ir cieši saistīta ar vietējās kopienas vēsturi un ir tai piederīga. Uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, jo zāle ar savu ārējo veidolu turpina stāstīt šī reģiona vēsturi," uzskata Boguša-Mūra.

Taču apmeklētāji piedzīvo vizuālu pārsteigumu - ir liela atšķirība starp to, ko viņi redz no ārpuses, un to, kas ir zāles iekšpusē. "No ārpuses koncertzāle izskatās kā ķieģelis, bet iekšpusē ir gan vienkāršība, zināms minimālisms, gan vienlaikus arī mājīgums. Tu šeit nejūties atsvešināti, bet gan kā mājās, neraugoties uz to, ka sienas ir tik varenas un griesti ir tik augsti."

Lielajā zālē ir 1800 sēdvietu, bet kamermūzikas zālē - 300 vietu, tā ļoti piemērota kameransambļiem, izglītības projektiem un sarunām.

Kā tas nākas, ka Polijas Nacionālā radio simfoniskais orķestris atrodas Katovicē, kamēr radio galvenā mītne ir Varšavā, un no Varšavas līdz Katovicei ir vismaz 250 kilometri?

"Atbilde ir pavisam praktiska - pēc Otrā pasaules kara Varšava bija izpostīta. Un vienīgā radio studija, kas darbojās, bija radio studija Katovicē, tāpēc orķestris pārcēlās uz Katovici un bija spējīgs sākt veikt ierakstus un arī raidīt no Katovices, un no tā laika orķestris ir palicis šeit," atklāj Eva Boguša-Mūra.

Viedokļu cīņas. Par un pret

Polijas Nacionālā radio simfoniskais orķestris mājvietu mainījis divas reizes. "Pēdējā zāle bija ar 600 klausītāju vietām, un karstākās diskusijas bija par to, vai renovēt šo zāli vai arī celt jaunu, un, tā kā arī jūs vēlaties celt jaunu koncertzāli, domāju, arī esat pieredzējuši šādas diskusijas," ir pārliecināta Eva Boguša-Mūra.

"Bija cilvēki, kuri atbalstīja renovāciju ar 600 vietām, un viņu galvenais arguments bija - tagad mēs piepildām 600 vietas, kur dabūsim auditoriju, lai piepildītu 1800 klausītāju vietas? Galu galā tā zāle būs tukša!

Par to bija lielas bažas, kā šo telpu varēs piepildīt un kas to piepildīs.

Bet izrādās, ka mums ir ļoti uzticīga publika, kura šobrīd divkāršojusies. Nezinu, kā tas notika, bet tas notika. No pirmā koncertzāles atvēršanas brīža tai nav bijis nekādu problēmu ar koncertu izpārdošanu.

Mūsu abonementa koncertu apmeklētāju skaits ir tā palielinājies, ka jāsāk ierobežot to skaits, ja vēlamies, lai biļetes būs iegādājamas arī bez abonementa, citādi mēs varētu visu zāli tikai uz abonementiem vien izpārdot. Domāju, ka cilvēki ir ļoti lepni par šo koncertzāli. Viņi nāk ne tikai paši, bet kopā ar ģimenēm, draugiem un paziņām. Viņi joprojām runā un stāsta par šo koncertzāli. Tas tiešām ir veiksmes stāsts."

Liela loma līderiem

Vaicāta, kas bijis galvenais arguments, uz ko balstoties pieņemts lēmums, ka tomēr vajadzīga jauna akustiskā koncertzāle, Boguša-Mūra atsāsta kādu ļoti svarīgu frāzi, kuru paudis bijušais Katovices mērs Pjotrs Ušoks, kurš kļuvis par leģendu, bet šobrīd devies pensijā.

"Toreizējais pilsētas galva Ušoka kungs diskusijā sacīja, ka viņš ir uzbūvējis ļoti labus ceļus, bet ir vajadzīgas arī vietas, kuru dēļ šie ceļi ir būvēti un kurp tie ved.

Tiešām es apbrīnoju Ušoka kungu, jo viņa domāšanai piemita nākotnes redzējums, nākotnes vīzija. Viņš teica - jā, mums ir lieliski ceļi, mums ir komfortabla dzīve, bet mums taču ir vajadzīgs vēl kaut kas, kas ir pārāks par to, un tā ir kultūra. Mums nepieciešama vieta un laiks, kur sajust savas emocijas un attīstīt radošumu. Ušaka kungs zināja, ka ir nepieciešams spert šo soli...

Viss, protams, nebija atkarīgs tikai no šīs vienas personības. Mēdz sacīt, ka ir nepieciešams būt īstajā laikā, īstajā vietā, īstajiem cilvēkiem, un tā tas notika arī Katovicē.

Par jauno koncertzāli iestājās mērs, bet to atbalstīja arī Kšištofs Pendereckis, kas ir neapstrīdama autoritāte mūzikas jomā, un viņš ir arī šīs koncertzāles valdes priekšsēdētājs. Viņš sacīja - aizmirstiet par veco zāli, jums ir vajadzīga jauna!

Tāpat domāja arī pianists un diriģents Kristians Cimmermans, kurš arī ir no šī reģiona. Bija iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Un, saliekot to visu kopā - Eiropas naudu, Polijas Kultūras ministrijas un arī pašas pilsētas naudu, veidojās finansējums, kuram pateicoties mums ir jauna koncertzāle, kas kopumā izmaksāja 100 miljonus eiro."

Ēkas arhitekts ir polis Tomašs Koniors, kurš uzvarēja konkursā - arī viņš pats ir no Katovices. "Bet tas bija Kristians Cimmermans, kurš sacīja - tu vari uzbūvēt lielisku ēku, taču, ja tajā nebūs attiecīgas akustikas, tad tā būs vienkārši celtne.

Un tas bija brīdis, kad tika uzaicināts pasaulslavenais akustiķis Jasuhisa Tojota, kuru arī mēs labi zinām no Elbas filharmonijas celtniecības.

Atdzimusi arī pati Katovice

Līdz ar jauno koncertzāli pilnībā atdzimusi Katovices koncertdzīve. Ir dubultojies koncertu apmeklētāju skaits un atjaunojusies kultūras dzīves intensitāte. "Pilnīgi noteikti pirms šīs koncertzāles uzcelšanas orķestris vairāk veica ierakstus, nekā sniedza koncertus, bet tagad tas vairāk sniedz koncertus, un viena gada laikā mums šajā zālē notiek 360 koncertu. Un tie, protams, nav tikai orķestra koncerti - skan arī džeza mūzika, notiek baroka mūzikas koncerti, arī populārās mūzikas koncerti, mūsu koncertdzīve ir ļoti daudzveidīga! Ir pilnīgi skaidrs, ka tagad šī koncertzāle ir kļuvusi par nozīmīgu vietu gan Polijas, gan arī Eiropas kultūras kartē.

Piemēram, "Berlīnes filharmoniķi" savas koncertturnejas laikā izvēlējās sniegt koncertu tikai Vroclavā un Katovicē, viņi nespēlēja Varšavā. Un tas tikai pierāda, kāda loma ir šīm jaunajām koncertzālēm - pasaulslaveni orķestri izvēlas doties turp, kur ir akustiski kvalitatīvākas koncertzāles, kur vislabāk var atklāties viņu sniegums.

Un tā arī šajā gadījumā "Berlīnes filharmoniķi" bija ļoti iepriecināti spēlēt Katovicē un nolēma šeit vēlreiz atgriezties, par ko mēs esam ļoti laimīgi."

Koncertzāles direktore arī stāsta, ka jaunā koncertzāle ir ne vien izcila vieta koncertiem; tā veicina arī biznesa un kultūras tūrismu. "Sadarbojamies arī ar citām organizācijām Katovicē, plānojot, piemēram, brīvdienu tūrisma maršrutus, jo te ir tik daudz, ko redzēt, mums ir tik daudz, ko piedāvāt.

Un koncertzāle ir arī vēl viens apliecinājums mūsu reģiona attīstībai, ka mēs spējām uzcelt vienu no labākajām koncertzālēm Eiropā.

Mums bieži tiek lūgts rīkot arī ekskursijas pa Katovices Jauno zāli un stāstīt uzņēmējiem mūsu veiksmes stāstu."

Domāt par lielām idejām

Ārvalstu klausītāju skaits tiek lēsts ap 20% no visiem mūsu apmeklētājiem. "Piecu gadu laikā kopš koncertzāles atklāšanas mums nav bijis nekādu problēmu to piepildīt, publika brauc, tā ir ļoti atsaucīga, un mūsu galvenais uzdevums bijis intensīvi strādāt, piedāvājot viņiem dažādas iespējas. Bet mēs vēlamies arī atskatīties uz šo periodu un saprast, ko tad īsti gribam attīstīt, ko turpināt, ko varbūt mainīt. Un, ja agrāk lielai auditorijas daļai pat īpaši nerūpēja, ko tā dodas klausīties, jo tā vēlējās redzēt jauno zāli, tagad tā izvēlas, ko tieši grib dzirdēt, un mēs savukārt vēlamies vairāk iepazīt un izpētīt auditorijas intereses.

Mēs arī aizvien vairāk sarunājamies ar mūsu klausītājiem."

Interesanti, ka koncertzāles celtniecībā tiešām viss risinājies pēc plāna.

"Nebija nekādu kavēšanos, un arī atklāšana notika tieši tā, kā paredzēts. Šie fakti raksturo arī mūsu reģionu, un Polija zina, ka Silēzijā visi cilvēki ir ļoti labi organizēti: piemēram, kamēr Krakovā joprojām notiek diskusija par jaunas koncertzāles celtniecību, Katovicē tā jau ir uzcelta...

Tagad ir labs mirklis, lai izvērtētu, kādā virzienā vēlamies iet. Sākumā uztraucāmies par klausītājiem - kaut tikai viņi nāktu. Mēs pārbāzām programmas ar tik daudzām lietām, lai klausītājus piesaistītu, un tagad mums patiešām ir liels klausītāju loks. Un tagad mēs sakām - ļoti labi, bet kurp tālāk gribam iet, kāds būs nākamais solis, ko gribam sasniegt, ko attīstīt? Šis ir ļoti aizraujošs laiks.

Bet es nekad nesāktu projektu, vispirms domājot par naudu un tikai tad par ideju. Jo, ja tu sāc ar naudu, tu vienmēr izvēlēsies kaut ko mazāku, ar mazākām izmaksām, bet, ja tu domā par lielām idejām, kurām ir jāpiesaista nauda, tu vienmēr atradīsi ceļu, kā to īstenot.

Ja gribi virzīties uz priekšu, ir jādomā par lielām lietām."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti