Cēsu novada Skujenes pagasta iedzīvotāji Laila un Guntars Zeiles pirms sešiem gadiem savā īpašumā ieguva bijušās zāģētavas telpas – divus milzīgus angārus. Pateicoties abu saimnieku aizrautībai ar senu lietu kolekcionēšanu, lielajās telpās ir izveidots muzejs – akurāti salikti pa ekspozīcijām tur rindojas darba un sadzīves priekšmeti, sākot no 19. gadsimta beigām līdz pāris desmitus gadu senai pagātnei – no pūra lādes, sviesta cibas, rokas urbja līdz žigulim, mobilajiem telefoniem un grāmatu un skaņu plašu kolekcijai.
"Kas citiem ir krāmi, tās mums ir vērtīgas lietas muzejam. To, ko citi taisās mest ārā, tas nonāk šeit. Pēc tam paši nāk skatīties un priecājas.
Bet kad pašiem mājās stāvēja, tad gan nelikās tik interesanti," stāsta Guntars Zeile.
Muzejā nonāk arī tādas lietas, kuras cilvēkiem ir žēl mest ārā, kā arī viņi nevēlas tās atdot vai pārdot. Guntars un Laila Zeiles šīs lietas uzņem pie sevis muzejā glabāšanai, gan dod iespēju citiem tās apskatīt. Savukārt lietu īpašnieki jebkurā mirklī tās var dabūt atpakaļ.
"Mums nav svarīgi, vai šī lieta ir vai nav mūsu īpašums. Mums vienkārši gribas to parādīt – ka tādas ir," dalās Laila Zeile.
Muzejā ir arī plaša bibliotēka, kurā galvenokārt rindojas padomju gados izdotās grāmatas, bet citstarp Guntars Ziele ir sagatavojis kopiju no 19. gadsimta beigu mācību grāmatas, kura iespiesta neparastā rakstā.
"Es vienkārši ieraudzīju šo grāmatu, sāku burtot. No sākuma gan nesapratu – pirmās pāris minūtes man "lūza smadzenes", neapjautu, kas tas tāds īsti ir. Un tad tikai es sapratu, ka tā ir latviešu valoda ar krievu burtiem rakstīta," par interesanto Krievijas impērijas laika atradumu stāsta Seno lietu un krāmu muzeja izveidotājs Guntars Zeile.
Ja šāda grāmata ir pagātne, ko neviens šobrīd dzīvais nav pieredzējis, tad cits stends dod iespēju daudziem pieaugušajiem atgriezties pāris desmitus gadus senos laikos. Tā ir ekspozīcija, kas atgādina kino paviljona perfektu iekārtojumu, ja tajā filmētu 20. gadsimta 80. gados ikdienu lauku veikalā.
Noformējums ir kā īstā saimniecības preču veikalā – ar svariem, ar leti, ar skaitāmiem kauliņiem, ar pītajiem iepirkuma tīkliņiem. Aiz letes – kosmētikas komplekts vīriešiem "Dzintars 21", zemeņu tualetes ziepes, "Auroras" biezās sieviešu zeķubikses, veļas pulveri, krītiņi un daudzas citas lietas.
Seno lietu un krāmu muzeja veidotāja Laila Zeile stāsta, ka daļu no lietām ieguvuši no draugiem, taču dažkārt eksponātus iegūst pavisam nejauši: "Valmierā meitene bija aizgājusi viņā saulē, bet visu mūžu padomju laikos strādāja tirdzniecībā un sapirkusi krājumus. Neviena labdarības iestāde neņēma pretī, bet visi pulveri pilni."
Seno lietu un krāmu muzeja veidotāji aicina vest savu atradumus pie viņiem, nevis mest ārā, jo ļoti iespējams, ka tie varēs papildināt muzeja krājumus.
"Lielākie svētki ir tad, kad cilvēks savā lauku mājā ļauj ieiet bēniņos vai šķūnītī. Viņiem reizēm ir pārsteiguma moments: "Vai jūs tiešām tādu krāmu ņemsiet?" Mēs ņemam, jā, jo man tas ļoti patīk!" atzīst Guntars Zeile.
