Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500
Lai arī par Nikolausa Mollīna personību ir zināms visai maz (ja nu vienīgi tas, ka viņš ir bijis ar visai asu raksturu un kaislīgs kalvinists), par "Latvijas Gūtenbergu" dēvētais grāmatiespiedējs ir ļoti būtisks dalībnieks kultūras izaugsmē Livonijas un arī mūsdienu Latvijas kontekstā. Šajā raidījumā pētīsim ne tikai Mollīna izdotās grāmatas, bet arī liecības par viņa laikabiedriem, Rīgas birģermeistariem.
Mārtiņš Luters "Galda runās" (Tischreden, 1531–46) aicināja pārdomāt grāmatiespiešanas dievišķo iedabu: "Caur to visās mēlēs un valodās atveras un izplatās Svētie raksti; caur to tiek uzturētas, uzplaukst un mūsu pēctečiem tiek nodotas visas mākslas un zinātnes. (...) Iespiešana ir augstākā un pēdējā dāvana, ar ko Dievs izplata Evaņģēliju."
Ja piemin pirmo grāmatiespiedēju Johanu Gūtenbergu (Johannes Gutenberg, 1394–1468) un viņa ap 1450. gadu izveidoto tipogrāfiju Maincā, tad jāzina, ka "Rīgas Gūtenbergs" – Rīgas pilsētas pirmais tipogrāfs, flāmu izcelsmes grāmatizdevējs un grāmattirgotājs Nikolauss Mollīns (Nicolaus Mollyn, Mollinus, Mollijns, ap 1550/1555–1625) Rīgā uzsācis darboties aptuveni 140 gadus vēlāk. Mollīns nācis no Antverpenes tipogrāfu un gravīru izdevēju Mollijnu dzimtas; tolaik Polijas kronim pakļautajā Rīgā viņš ieradies 1588. gada martā, visticamāk – pēc Rīgas rātes uzaicinājuma. Nu Rīgai un rīdziniekiem nepieciešamo grāmatu drukāšanu vairs nevajadzēja pasūtīt Vitembergā, Magdeburgā, Rostokā vai pat Parīzē, kā tas bija noticis agrāk, 16. gadsimta sākumā.
Mollīna 37 darbības gados (1588–1625) Rīgas tipogrāfijā iespiesti ap 194 izdevumi (grāmatas, kalendāri, vienlapes, gravīras); lielākoties tie saglabājušies tikai vienā eksemplārā. Daudzi Mollīna iespiedumi uzskatāmi par gadsimtu gaitā zudušiem; tomēr arvien izdodas atklāt vēl kādu Rīgas pirmās tipogrāfijas darbu. Mollīna tipogrāfijas repertuārs netieši vēsta arī par viņa "atnākšanas" uz Rīgu cēloni: tas bija Rīgas rātes politiski tālredzīgs aicinājums, pasūtījums. Pilsētai lojāla un protestantismam piederīga grāmatiespiedēja darbība aktīvas kontrreformācijas laikā bija uzlūkojama kā pretspēks katoliski jezuītiskās ideoloģijas intervencei un pret ķeceriem, proti – luterāņiem, vērstajai katoļu grāmatiespiešanas stratēģijai, ko 16. gadsimta 80. gados Livonijā centās īstenot pāvesta legāts Antonio Posevino (Antonius Possevinus, 1533–1611). Rīgā iespiesta grāmata kļuva par informācijas avotu, ideju pārneses līdzekli nedrošajos un mainīgajos apstākļos. Tipogrāfijai bija misija – tai jādarbojas kā medijam, un, izmantojot rakstīta, iespiesta un izplatīta vārda spēku, publiski jāvēsta par Rīgas leģitīmās varas – rātes pozīciju. Vienlaikus, vidusceļu meklējot, Mollīna drukas darbiem dažādās formās bija jāapliecina iespējami plašam interesentu lokam pilsētas un tās pārvaldes lojalitāte virsvarai, sākumposmā – Polijas–Lietuvas valstij, bet vēlāk (no 1621.) Zviedrijai, tā mazinot potenciālo juridisko, ekonomisko sankciju vai pat militāro draudu iespēju.
Jāatceras, ka Rīgas tipogrāfija darbojās laikā, kad Vidzemi plosīja poļu–zviedru karš un Rīga aizstāvējās pret zviedru uzbrukumiem. Daudzos eksemplāros pieejama grāmata vai vienlape un arī attēls ir iedarbīgs pasūtītāja, autora un tā auditorijas vidutājs. Līdz ar Mollīnu Rīgas autori ieguva iespēju izdot savus sacerējumus savā pilsētā, bet Rīgas publika – lasīt tos. Tika iespiesta rīdziniekiem nepieciešama garīgā un laicīgā literatūra: baznīcas rokasgrāmatas, daudzveidīga teoloģiski traktāti, celsmīgi sprediķi, oficiālie raksti (rātes rīkojumi), skolu grāmatas, politiski aktuāli teksti, veltījumi Rīgas pilsoņiem svinību un sēru gadījumos, daiļliteratūra (īpaši neolatīņu dzeja), gravīras, arī apcerējumi, kuros atrodami dabaszinātniska satura vērojumi (piemēram, par komētām, zemestrīci, dzintara izcelsmi, neparastām dzemdībām).
Rīgas ielās nekas neatgādina par to vīru, kas licis pamatus mūsdienu Latvijas vērienīgajai grāmatrūpniecībai un poligrāfijai.
Nav saglabājies viņa nams Rātsnama tuvumā, Krāmu ielā, kur atradusies pirmā tipogrāfija, grāmatu veikals, sietuve. Nav zināma viņa kapavieta (tāpat kā daudziem citiem, kas miruši mēra laikā) un neizdosies skatīt viņa vaibstus portretā.
Mollīna mantojums saglabāts mūsu atmiņas institūciju krājumos. Likumsakarīgi, ka senākās Latvijas bibliotēkas Bibliotheca Rigensis turpinātājas – LU Akadēmiskā bibliotēkas seniespieddarbu kolekcijā atrodams vispilnīgākais Mollīna izdevumu klāsts, kur vienuviet gan vienlapes un kā makulatūra saglabājušies seno drukas darbu fragmenti, gan reprezentablas grāmatas ādas sējumos, kas rotāti ar zeltītiem Rīgas ģerboņiem.
Ikreiz, kad tiek apcerēta Rīgas pirmās tipogrāfijas nozīme, ir jāapzinās, cik ļoti Latvijas kultūras un intelektuālās vēstures izpētes dziļums un kvalitāte ir atkarīgs no pētījumiem pieejamā Mollīna izdevumu klāsta.
Mollīna tipogrāfijas ieguldījumu un nozīmi Latvijas kultūrai raksturo virkne faktu:
Mollīns iespiedis tekstus latīņu, vācu (gan augšvācu, gan viduslejasvācu), flāmu, zviedru, somu, latviešu valodās. Mollīns izdevis pirmo Rīgā iespiesto grāmatu latviešu valodā (1615). Mollīns ir pirmais Rīgā iespiedis notis (1592, 1615, 1618).
Mollīns spējis sagatavot grāmatas divkrāsu iespiedumā (sarkanā un melnā krāsā). Izmantojis ne tikai kvalitatīvu papīru, bet iespiedis arī uz pergamenta. Ar Mollīna tipogrāfiju saistīta pirmo zināmo Rīgas grāmatsējēju darbība. Pie Mollīna tipogrāfijas Krāmu ielā darbojies pirmais un ilgstoši vienīgais grāmatu veikals Rīgā. Mollīns iespieda attēlus kokgriezuma, vara grebuma, oforta tehnikās un tā iedibinājis grāmatu grafikas un iespiedgrafikas kā mākslas žanra sākumus Rīgā, pie Mollīna 1602. gadā uzsācis darbu pirmais Rīgas vara gravieris Heinrihs Tūms (Thum). Mollīna tipogrāfijā iespiestās Rīgas panorāmas (1589, 1625) un apkārtnes plāns (1622) ir pirmie pilsētas skati, kas zīmēti Rīgā uz vietas (in situ) un tepat arī izdoti. Mollīna apgādībā un pasūtījumā tapusi unikālā lielizmēra vara gravīra – 1612. gada Rīgas panorāma, tāpat iespiesti pirmie Rīgas ekslibri (1602, 1605).
Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.
