Kas aizvadītajā gadā raisījis asākās diskusijas kultūras jomā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

"Ļeņina bikses", "ABLV Bank" krīze, ozolu aleja pie Nacionālā teātra, koncerts "Mīlestības vārdā. 18+" - kas aizvadītajā gadā raisījis asākās diskusijas kultūrā?

Ļeņina siltās apakšbikses, cariskie vārti, reklāmas klucis, kauna bikses – šādi un līdzīgi vārdu savirknējumi tika veltīti Rīgas domes dāvanai valsts simtgadē – ceturtdaļmiljonu eiro vērtajam virtuālajam piemineklim “Goda vārti”, ko janvāra vidū svinīgi atklāja Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā. Hronoloģiski šo arī varētu uzskatīt par pirmrindnieku šī gada skandālu sarakstā. Sociālajos tīklos dāvanas kritizētāji pašvaldībai pārmeta gan izšķērdību, gan arī gaumes trūkumu.

Un simtgades zīmē kreņķi un sašutumi arī turpinājās. Gandrīz vienlaicīgi ar “Goda vārtiem” kritikas krustugunīs nonāca arī Latvijas 100. jubilejas gada pirmais oficiālais pasākums –  multimediālā izrāde "Gaismas raksti" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vienus nav uzrunājis stāsts, citiem nav patikusi režija, horeogrāfija un scenogrāfija, vēl kādam iestudējums šķitis pārlieku drūms.

Gada sākumā jautājumu – cik tīra ir nauda Latvijas kultūrā aktualizēja “ABLV Bank” krīze. Naudas atmazgāšanas skandālos apsūdzētā banka bija apņēmusies līdzfinansēt Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanu.

Ozolu alejā pie Latvijas Nacionālā teātra, šodien varēja izskatīties pavisam citādi, ja vien būtu īstenojusies Rīgas domes Īpašuma departamenta iecere par nerūsējošā tērauda laika līniju. Šī ideja pavasarī izpelnījās skarbu kritiku un tās oponenti ieceri sauca par bezgaumīgu izšķērdību. Pagaidām pretrunīgi vērtēto objektu nolemts nebūvēt.

Gada sākumā konkursā starp 26 skicēm par labāko atzina daudz godalgotā dizaina biroja “H2E” piedāvājumu “Laika priekškars”. Idejas realizēšana atlikta, jo atkārtotā teritorijas labiekārtošanas iepirkuma konkursā nepieteicās neviens būvnieks.

Gada spilgtākie notikumi kultūrā

Kultūrā 2018. bijis bagātīgs gads - nākamo dienu laikā piedāvāsim atskatīties uz to ar LTV Kultūras redakcijas personību acīm: 
•  Žurnāliste Maija Amoliņa vēstīs par būtiskāko mūzikas dzīvē
•  Jānis Lācis – par zīmīgākajiem notikumiem pasaules kontekstā
•  Daira Āboliņa izcels spilgtākos aizvadītā gada debitantus
•  Madara Rudzīte atskatīsies uz zīmīgākajiem kultūras notikumiem, 
•  Zane Brikmane – uz kultūras notikumiem, kas raisījuši asākās diskusijas sabiedrībā. 
•  Aizvadītā gada tendences kultūrā iezīmēs Anete Lesīte 
•  2019. gada prognozes apkopos Līga Gaigala.

Lai arī balsis mazliet pieklusušas, tomēr šajā sarakstā nevar nepieminēt arī gadu desmitiem neatrisināto epopeju ar Nacionālo akustisko koncertzāli. Septembra sākumā neskaitāmo lūgumu un argumentu sarakstu papildinājis Latvijas mūzikas autoritāšu parakstīts memorands, kas adresēts augstākajām valsts amatpersonām un deputātiem.

Vēl jo vairāk koncertzāles neesamība šeit jāpiemin, jo pirms dažām nedēļām mūsu kaimiņi lietuvieši paziņojuši, ka līdz 2023. gadam Viļņas Taura kalnā par aptuveni 50 miljoniem eiro varētu tikt uzcelta daudzfunkcionāla Nacionāla koncertzāle. Tikmēr pie mums jautājuma attīstību bremzē arī nesekmīgie valdības izveidošanas mēģinājumi.

Šobrīd nolemts, ka Kultūras ministrijai būs jāiesniedz priekšlikums par koncertzāles atrašanās vietu galvaspilsētā trīs mēnešu laikā pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Iepriekš ministrija gatavojās kā variantus piedāvāt gan arhitekta Anda Sīļa projektu par koncertzāli uz AB dambja, gan arī ideju par Kongresu nama pārbūvi, ko pirms diviem gadiem valdība neatbalstīja dārdzības dēļ.

Rudenī pamatīgu viļņošanos rakstnieku un literātu vidū izraisīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums jaunajā izglītības standartā samazināt literatūras stundu skaitu pamatskolā un jauna priekšmeta “Drāma” rēķina. 

Nebijušas kaislības šogad piedzīvoja arī Ērgļu novada iedzīvotāji. Tur karojošās nometnēs ērglēniešus tos sašķēla ideja izcirst Braku mežu pie Rūdolfa Blaumaņa dzimtas mājām. Tautas balsij ir nozīme, jo meža izsole šobrīd uz nezināmu laiku ir atlikta.

Pirmo vispārējo viedokļu kaujas vilni par koncertu “Mīlestības vārdā. 18+” izraisīja dziedātājas Evijas Vēberes izpildījums, bet tam vēlāk ar vēl lielāku spēku sekoja sašutuma sprādziens pēc māksliniekiem izmaksāto honorāru publiskošanas. Kad vētra mazliet pierimusi, sarunai gatavs arī koncerta muzikālais vadītājs un līdzautors Jānis Šipkēvics. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti