Lai arī viedokļi dalījās pat domnieku vidū un pašvaldības budžetā tam līdzekļi nav un nebija paredzēti, Aizkraukle ir viena no tām retajām Latvijas pilsētām, kurā šajā gadumijā svētku uguņošana tomēr būs. To pilsētai dāvina kāds anonīms labvēlis.
Pirms vērienīgā ziedojuma pieņemšanas Aizkraukles pašvaldība aptaujāja iedzīvotājus un arī pilsētā mītošos Ukrainas kara bēgļus. Vairāk nekā 70% aptaujāto ideju atbalstīja, tāpēc paralēli pašvaldības organizētam un septiņu stundu ilgam gaismas šovam pusnaktī dārdēs arī salūta zalves. Pašvaldības uzdevums bija atvēlēt tam vietu un nodrošināt kārtību.
Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis skaidroja: "Mums šī vēsturiskā tradīcija ir izveidojusies, jo pilsēta kā tāda ir ļoti jauna, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, un tā ir kā industriālais centrs veidojies, kur pārsvarā ir daudzdzīvokļu māju apbūve, līdz ar to iedzīvotājiem varbūt nav tās tradīcijas, kā citās pilsētās savādākā veidā sagaidīt."
LTV uzrunāja Aizkrauklē satiktos garāmgājējus.
LTV: Varbūt jūs arī piedalījāties tajā aptaujā par uguņošanu?
Santa: Piedalījos.
Kāds bija jūsu vērtējums?
Santa: Ka nevajag. Ir citas problēmas, kuras ir šobrīd risināmas. [..] Šobrīd runa ir ne tikai par ukraiņiem, bet arī par lielo trūkumu cilvēkiem, kuri pat nezina, kā Ziemassvētkus vai Jauno gadu nosvinēt.
LTV: Ir jābūt gadumijā uguņošanai?
Anonīms garāmgājējs: Es domāju, ka nav vajadzīgs. Lieka izšķērdība šajos laikos. Jāpalīdz labāk, kam grūti iet.
Mihails: Cik es lasīju, tad viens cilvēks ziedoja pilsētai naudu, tad – lai būtu.
LTV: Pats arī atnāksiet?
Mihails: Es domāju, ka es aiziešu ar saviem bērniem, parādīšu to visu. Tā ir laba lieta visiem.
Inga: Arī ziedojumu mēs varam lietot citiem mērķiem, mums nemaz tik labi neiet. Es domāju, ka to vajag lietot tur, kur tas ir ļoti nepieciešams. Varbūt kādam slimam bērnam.
Elīna: Man nav ne mazāko pretenziju, īpaši tāpēc, ka tas nāk no privātiem līdzekļiem, līdz ar to arī tie, kam negribējās tērēt, varēs būt mierīgi, sēdēt mājās un baudīt salūtu.
No Latvijas valstspilsētām gadumijas uguņošanas šogad nebūs Jelgavā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Bet salūtu rīkos Ogre, Rēzekne un Ventspils. Tur līdzekļi gadumijas uguņošanai pašvaldības budžetā jau bija atvēlēti. Uguņošanu atceltu gadījumā, ja pret to iebilstu uz Latviju no kara pārbēgušie ukraiņi.
"Ventspils Komunālās pārvaldes" direktora vietnieks Edgars Puriņš norādīja: "Ventspilī atrodas aptuveni 600 kara bēgļu, un ukraiņu biedrības koordinatori tika aicināti veikt aptauju bēgļu vidū, vai viņiem šāda uguņošana būtu pieņemama. Un rezultāti ir tādi, ka bēgļi ir apstiprinājuši to, ka viņi vēlas, ka labprāt sagaidītu svētku pasākumu un labi saprot to, kas ir svētki, kas ir uguņošana un kas ir karš."
Līdz ar to Ventspilī svētku uguņošana pēc divu gadu pauzes notiks tradicionāli pēc Ventspils laika – 33 minūtes pēc pusnakts. Ierasti pēc sava laika – 25 minūtes pēc divpadsmitiem – Jauno gadu sagaida Jelgava, kas šoreiz uguņošanai izraudzījusies alternatīvas.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics pastāstīja: "Šogad mums būs gan bengāliskās ugunis, tas ir tā kā strūklakas; tad ir mums dažādu krāsu uguns liesmas vai uguns lāpas. Būs arī lāzeri un gaismu spēles, arī konfeti. Jelgavā tā tradīcija vispār ir ļoti sena bijusi, savā laikā ļoti ilgi un krāšņi uguņoja Zīgerists, bija tāds politiķis Atmodas sākumā. Tad mums valsts svētkos ļoti daudzus gadus arī ražotāju un tirgotāju asociācija par savāktajiem ziedojumiem uguņoja, un, protams, arī Jelgavas pilsēta ir uguņojusi Jaunajā gadā."
