Karš nodara lielu postu Ukrainas kultūras mantojumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā grauj ne tikai Ukrainas iedzīvotāju dzīves un laupa karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Krievijas armijas brutālās militārās aktivitātes iznīcina arī Ukrainas kultūras mantojumu. Kamēr daudzviet kauju un uzlidojumu mazāk skartajās vietās iedzīvotāji steidz glābt dažādus kultūras objektus un priekšmetus, citviet tie jau pārvērtušies drupās un pelnos vai ir apdraudēti.

Karš nodara ievērojamu postu Ukrainas kultūras mantojumam
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Babinjaras holokausta upuru memoriāls Kijivā, 16. gadsimta pareizticīgo klosteris un alu komplekss Austrumukrainā, Harkivas mākslas muzejs, Mariupoles drāmas teātris…

Šīs ir tikai dažas no Krievijas spēku uzlidojumos un apšaudēs cietušajām vai iznīcinātajām vietām Ukrainā. Karš tiek izvērsts ne tikai pret cilvēkiem, bet arī kultūru.

To atzinis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Krievijas karaspēks apzināti nogalina civiliedzīvotājus, iznīcina dzīvojamos rajonus, vēršas pret patversmēm un slimnīcām, skolām un universitātēm. Pat pret baznīcām, pat holokausta memoriāliem! Krievu karaspēks saņem tieši tādas pavēles: iznīcināt visu, kas padara mūsu nāciju par nāciju, mūsu tautu par tautu, mūsu kultūru par kultūru. Tieši šādi nacisti mēģināja ieņemt Eiropu pirms 80 gadiem."

Saskaņā ar ANO paspārnē esošās UNESCO aģentūras datiem, kas publicēti aprīļa sākumā, postījumi nodarīti vairāk nekā 70 Ukrainas vēsturiskajām vietām, reliģiskajām ēkām un muzejiem. Tas ir tas, ko izdevies apkopot UNESCO ekspertiem, tomēr ir skaidrs, ka postījumu apmērs ir daudz lielāks.

Ukrainas Kultūras ministrija vēstīja, ka pastrādāti vairāk nekā 170 noziegumi pret Ukrainas kultūras mantojumu un iznīcināti vai sabojāti jau 166 kultūras pieminekļi. Postījumi nodarīti Černihivas, Harkivas, Doneckas, Luhanskas, Sumu apgabalos, Kijivā un vēl daudzās citās vietās.

UNESCO mantojums

Ukraina ir mājvieta septiņiem UNESCO kultūras mantojuma objektiem, tajā skaitā Kijivas Svētās Sofijas katedrālei. Tiesa, līdz šim neviens no tiem neesot cietis. UNESCO cenšas organizēt zilo emblēmu izvietošanu uz nozīmīgām ēkām, lai signalizētu, ka konkrētais objekts ir kultūras mantojums.

Notiek arī pierādījumu vākšana, lai vēlāk sauktu pie atbildības tos, kas ēkas postījuši vai sagrāvuši.

UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Lazārs Elundū Assomo skaidroja: "Krievija un Ukraina ir parakstījušas starptautisku instrumentu [1954. gada Hāgas konvenciju- red.], lai pasargātu kultūras mantojumu konflikta gadījumā. Ja kādai ēkai ir šī emblēma un tā ir cietusi, tad tas nozīmē to, ka tie, kas to ir izdarījuši, ir atbildīgi, var tikt saukti pie atbildības un nākotnē tas var tikt uzskatīts kā kara noziegums."

Visplašāko ievērību pasaulē guva videomateriāli no Ukrainas rietumos esošās Ļvivas pilsētas, kur cilvēki steidza, kā nu mācēja, glābt pilsētas kultūru no potenciālajiem uzlidojumiem.

Tomēr dažādu kultūras objektu glābšana norisinās arī vairākās citās Ukrainas pilsētās, tostarp galvaspilsētā Kijivā. Ar līmlenti un citos veidos tiek nostiprināts polsterējums, ar kuru daudzās Ukrainas pilsētās aizsegtas dažādas skulptūras, lai pasargātu tās no sprādzienu radītajām šķembām. Plaši izmantoti tiek arī smilšu maisi. Tikmēr muzeji darbus sanesuši pazemes krātuvēs vai pārvietojuši.

Ukrainas Maidana muzeja direktors Ihors Pošivailo uzsvēra, ka cīņa par kultūras saglabāšanu ir ļoti būtiska, jo kultūra palīdz ukraiņiem ne tikai no jauna atklāt savu pagātni, bet arī stiprināt savu identitāti.

"Šis karš par kultūras mantojuma identitāti nozīmē to, ka mērķis nav tikai teritorija vai kādi militāri vai civilie objekti. Mērķis ir mūsu vēsturiskā atmiņa, mūsu kultūras tradīcijas, mūsu nacionālā un individuālā identitāte, mūsu atmiņas un identitāte kā nācijai," viņš teica.

Kara rezultātā cieš arī baznīcas, tostarp dažas no tām tikušas apšaudītas laikā, kad tur patvērušies civiliedzīvotāji.

Dažas no pareizticīgo baznīcām Ukrainā ir Maskavas, dažas Kijivas paspārnē. Piemēram, Zaporižjā lielākā daļa pareizticīgo baznīcu pieder pie Maskavas patriarha pakļautajām baznīcām, savukārt bīskaps Foti un viņa ukraiņu pareizticīgā baznīca pilsētā ir mazākumā.

"Krievijas kontrolētajos reģionos šobrīd ir ļoti smagi un daļēji arī bīstami veikt savus pienākumus. Mūsu Ukrainas pareizticīgā baznīca, kas ir neatkarīga no Krievijas, ir sava veida galvenais ideoloģiskais Krievijas iebrucēju pretinieks," norādīja bīskaps Foti.

No dažiem atbrīvojas

Daļa kultūras objektu tiek likvidēta pašu cilvēku rokām.

Tā, piemēram, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā nesen tika demontēts piemineklis padomju tankam, bet Ternopiļā, Ukrainas rietumos, tika demontēts piemineklis krievu dzejniekam Aleksandram Puškinam. Pilsētas mērs Serhijs Nadals sacījis, ka Puškinam, kā vairumam krievu rakstnieku un komponistu, nav bijis nekāda sakara ar Ternopiļu, un pēc zvērībām, ko krievu okupanti pastrādājuši Ukrainā, Ternopiļā vairs nav vietas krievu un padomju pieminekļiem.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti