Izstādē ir redzamas fotogrāfijas, zīmējumi un konkrētu cilvēku dzīvesstāsti un atmiņas par piedzīvo.
"Šo izstādi ir grūti skatīt ne tikai tiem, kas spēlējās ar šīm rotaļlietām holokaustā un izdzīvoja. Arī man ir smagi šīs lietas uzlūkot, jo man pašai ir bērni. Šī nav viegla izstāde. Te nav mākslas darbu. Izstāde domāta izglītošanai," stāsta Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jākova.
No sešiem miljoniem ebreju, kurus nogalināja holokaustā, pusotrs miljons bija bērni. Nometņu šausmās izdzīvoja vien daži tūkstoši bērnu. Holokausts pielika punktu bērnībai. Tie, kuri izdzīvoja, palika bāreņi un smagi strādāja. Tomēr, kad vien varēja, viņi spēlējās, smējās un zīmēja. Lelles un rotaļu lāči bija viņu vienīgais mierinājums un vienīgais draugs.
"Daudzi, kas ir izdzīvojuši, šīs mantas ir saglabājuši kā vislielākos dārgumus, kas viņiem ir, un ka viņiem bija pat grūti šķirties un nodot mantiņas "Jad Vašem" memoriālā. Caur šiem stāstiem, ko rakstījuši dienasgrāmatās, mēs varam nojaust kāda bija bērnu dzīve holokaustā," norāda Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzalemē Latvijas nodaļas vadītāja Ilze Saulīte.
"Tad, kad tu spēlējies, tu radi sev apkārt citu, atšķirīgu realitāti. Tas bija ļoti svarīgi, lai izdzīvotu tajos briesmīgajos apstākļos. Rotaļas izglāba bērnus garīgi, un zināmā mērā arī fiziski. Tās palīdzēja izdzīvot holokaustā," saka vēstiece.
Izstādi pavada divas dokumentālas filmas par ebreju bērnu likteni Otrā pasaules kara laikā.
"Kāda meitenīte tika glābta un nesta ogļu maisā no geto. Viņa aizmirsa savu lielāko draugu, lelli, slēptuvē. Lai gan abi bija izgājuši jau garām lielām briesmām, bija pieteikts klusēt un nerunāt. Tad viņa atcerējās un sāka kliegt - bet tur palika mana lelle!" kādu situāciju apraksta Saulīte.
Ceļojošā izstāde no "Jad Vašem" muzejā paliks Latvijā, lai skolas varētu izmantot kā vēstures mācību palīglīdzekli, stāstot par holokaustu.
