Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Iedzīvotāji gaida, kā «Taliban» pārvaldīs valsti

Panorāma

Izstrādātas valodas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem

Kāpēc atcelta izstāde «Honkongas ceļš»

Kāpēc atcēla Okupācijas muzejā paredzēto izstādi «Honkongas ceļš»?

Pirmdien, 23. augustā, Baltijas ceļa gadadienā, Okupācijas muzejā bija izziņota foto izstādes "Honkongas ceļš" atklāšana. Tomēr tā vietā gan Latvijas, gan ārvalstu medijos publicēti vēstījumi par pēkšņu izstādes atcelšanu Rīgā. Tas jau raisījis diskusijas par  iespējamo Ķīnas ietekmi uz šādu notikumu pavērsienu.

Iedvesmojoties no Baltijas ceļa, 2019. gadā Honkongā tika sarīkota līdzīga nevardarbīgas pretošanās akcija ar mērķi atgādināt centrālajai Ķīnas varai par Honkongas īpašo statusu. Honkongā dzimušais igauņu žurnālists Aiversons Nga (Iverson NG) šovasar nāca klājā ar ideju par izstādi, kas Baltijas valstīs atgādinātu par šo pretošanās akciju. Latvijas Okupācijas muzejs sākotnēji ideju pieņēmis un noteicis termiņu, kad muzejam būtu jāsaņem izstādes materiāli, lai līdz 23. augustam to sagatavotu izstādīšanai. Tomēr, kā izstādes iniciators un kurators informēja sabiedrisko mediju portālu LSM.lv, 17. augustā saņēmis ziņu no Latvijas Okupācijas muzeja par izstādes atcelšanu.

Tomēr, kā skaidroja Okupācijas muzejā, pie vainas esot nevis, piemēram, Ķīnas spiediens, bet organizatoriskas problēmas.

"Muzejs bija noteicis termiņu, proti, 2. augustu, kad izstādes materiālus muzejam vajadzētu nosūtīt. Un, mūsuprāt, šis laiks bija noteikts ar mērķi, lai izstādi varētu kvalitatīvi sagatavoti, tai skaitā arī tehniski izstādes objektus izgatavot. Neskatoties uz to, ka izstādes satura materiāli nebija nosūtīti, izstādes veidotāji 11. augustā informēja plašsaziņas līdzekļus, par to, ka izstāde notiek Okupācijas muzejā 23. augustā noteiktajā laikā, kad izstādes atvēršana ar muzeju nebija saskaņota," stāstīja Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

Izstādes materiāli saņemti vien 16. augustā, kas bijis par vēlu, lai pienācīgi sagatavotu iecerēto izstādi. Turklāt materiālā bijušas arī kļūdas par Latvijas vēsturi. Ņemot vērā šos apstākļus, muzejs pieņēmis lēmumu par sadarbības pārtraukšanu.

"Muzejam kā izstādes eksponētājam ir jāuzņemas arī atbildība par izstādes, teiksim, saturu un norisi un izveidi – arī šo tehnisko. Nu, šis laiks bija par mazu, lai mēs to visu varētu nodrošināt," atzina muzeja vadītāja.

Ar izstādes iniciatoru un kuratoru Latvijas Televīzijai svētdien, 22. augustā, neizdevās sazināties, taču Lietuvas sabiedriskajam medijam viņš notikušo pielīdzinājis cenzūrai un izteicis pieļāvumu, ka izstādi vēlējusies slēgt Ķīnas vēstniecība.

"Cilvēcīgi, jā – varbūt izstādes rīkotāji, nu, teiksim tā, ir saprotams arī viņu viedoklis tādā ziņā, ka nav izdevies varbūt viņu projekts. Bet ir jāsaprot, ka mēs esam profesionāls muzejs. Mēs atbildam arī par to, ko mēs esam..., nu, teiksim, kādā veidā mēs strādājam ar apmeklētājiem. Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu būt, teiksim, paškritiskiem un šo lietu tomēr saprast no profesionālā viedokļa," sacīja Vība.

Tas izskatās slikti, – tā notikušo komentēja Ārpolitikas institūta pētniece Una Bērziņa.

"Tas izskatās slikti. Tas izskatās, ka mirkli pirms izstādes Okupācijas muzejs saņēma kādu nu..  vai nu pašiem likās, ka kaut kas šeit ir izaicinoši, nediplomātiski, vai arī saņēmuši signālu par to, ka šeit ir nediplomātiski. Izskanēja, teiksim..., nu Lietuvas presē mēs redzējām, kā jautājuma zīmi – vai šis ir Ķīnas valdības spiediens, kurš ir vainagojies ar rezultātu. Arī uz šo man atbildes nav," teica Bērziņa.

Muzeja direktore tikmēr norādīja: "Varu tikai īsi pateikt, ka mums muzejam nav bijusi vai bijuši nekādi kontakti par šīs izstādes veidošanu ar Ķīnas vēstniecību."

Ārpolitikas eksperte gan uzsvēra, ka no Okupācijas muzeja sagaida dziļāku notikuma apstākļu skaidrojumu.

"Ja muzejs ir tāds sirdsapziņas un vērtību faktors mūsu publiskajā telpā un arī sevi šādi pozicionē starptautiski, tad droši vien ar atbildi, ka kaut kas netika gana labi organizēts, laikam arī nepietiek. Neatkarīgi no tā, vai tiks pierādīta vai tiks apgāzta, teiksim, kaut kādas ietekmes vai kaut kāda spiediena izdarīšana, neatkarīgi no tā šis gadījums noteikti kļūs par gana skaļu un, iespējams, ienāks vēsturē kā pirmais, kad mēs sabiedrībā apspriežam kā Ķīnas oficiālās pozīcijas ēnu pār mūsu pilsonisko sabiedrību," sprieda Bērziņa.

Saskaņā ar "Re: Baltica" un tās partneru Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2019. gadā veikto pētījumu Ķīna iepriekš ir izdarījusi spiedienu uz iestādēm un valsts organizācijām Tibetas un Honkongas atbalstītāju aktivitāšu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt