No 20.janvāra NKC vadītāja postenis būs vakants, jo to atstās Ilze Gailīte-Holmberga.
Kino centra vadītājam nopietni jāstrādā politiskā līmenī, jābūt politiskam lobijam, lai kino nozare kļūtu prestiža. Ir jāsāk jau ar izglītības sistēmu. Arī jaunās valdības deklarācijā neparādās kino nozare,” sacīja Kalnaellis.
Tāpat jaunajam vadītājam jāspēj raisīt dialogu starp kino nozarē konfliktējošām pusēm.
Savukārt Gailīte-Holmberga raidījumā stāstīja, ka jau pāris gadu nopietni apsvērusi mainīt darbu. Šo lēmumu palīdzējis pieņemt arī lēmums par politiķu atbalstu filmai „Dvēseļu putenis”, tādējādi parādot, ka Latvijas filmu nozare darbojas uz divām vērtību sistēmām.
Pāris gadus nopietni domāja par citu virzību savā karjerā, un šī izdevība beidzot atnāca un to pieņēma. Negatīvā nozīmē pieņemt šo lēmumu man palīdzēja šie 200 tūkstoši eiro, parādot to, ka mūsu filmu nozare darbojas uz divām vērtību sistēmām.
Runājot par kino centra nākotni un finansējuma sadali filmām, kino režisors Aigars Grauba un Dāvis Sīmanis pieļāva iespēju veidot viena eksperta modeli, kas sekotu līdzi visiem projektiem.
Mēs mēģinām izdomāt jaunus veidus, kam uzlikt atbildību par to, bet galvenā problēma ir tā, ka mums nav cilvēku, kas tās filmas skatīsies. Ir nepieciešama kino iesaistīšana izglītības sistēmā. Nākotnes kino centrs būs atbildīgs par to, lai tas beidzot notiktu,” uzskata Sīmanis.
Jau vēstīts, ka līdzšinējā NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga 20.janvārī atstās amatu, kurā bija deviņus gadus. Viņa turpmāk strādās Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātā (Northern Dimension Partnership on Culture), kas līdz 2013. gada beigām atradās Ziemeļu Ministru padomē Kopenhāgenā, Dānijā, bet šogad atradīsies Rīgā. Gailīte-Holmberga amatu ieguvusi, uzvarot starptautiskā konkursā.
Uz NKC vadītāja amatu tiks sludināts konkurss.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" var noskatīties šeit.
