Vecākais dēls Oļģerts Grosvalds kļuva par diplomātu, kurš Latvijas ārlietu dienestā nostrādāja 43 gadus un kā sūtnis pārstāvēja Latviju 10 valstīs. Otrais dēls Jāzeps Grosvalds (ģimenē saukts par Džo) bija viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā – īpaši viņš savā mākslā pievērsās bēgļu un strēlnieku tematikai, dievināja Parīzi un vēlāk kļuva par Britu impērijas armijas virsleitnantu. Abas meitas – Līna Grosvalde un Margarēta Grosvalde (vēlāk Ternberga) – darbojās ārlietu dienestā, turklāt Margarēta vēlāk strādāja arī zviedru izlūkdienestā. Trešā meita – Mērija Grosvalde (vēlāk Grīnberga) kļuva par latviešu etnogrāfijas pētnieci un popularizētāju, kā arī Rīgā, Aspazijas bulvārī 20, atvēra savu lietišķās mākslas salonu.
Šobrīd ģimenes visslavenākā locekle ir Mērijas Grīnbergas meita Mērija Grīnberga jaunākā. Mērijas varoņdarbu lielā mērā izgaismoja rakstniece un režisore Kristīne Želve, kura 2018. gadā uzņēma filmu “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”. Pēc tam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Želve kopā ar kuratori Ievu Kalnaču izveidoja arī tāda paša nosaukuma izstādi, bet šogad nākusi klajā viņas beletrizētā dzimtas biogrāfija “Grosvaldi”.
Mērija bija muzeja darbiniece, kura šad tad arī palīdzēja mātei darbā lietišķās mākslas salonā. Tobrīd nekas vēl neliecināja, ka tieši viņai būs paredzēta liela loma Latvijas mākslas vēsturē. Kad vācu okupācijas armija atkāpjoties izlēma paņemt līdzi 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekcijas vērtībām, Mērija kā vienīgā brīvprātīgā pieteicās tās pavadīt. Vēlāk mākslas vērtības atkal nonāca krievu Sarkanās armijas īpašumā, un Mērija tās – nu jau vairs tikai 400 kastēs – atveda atpakaļ uz Latviju. Diemžēl vilcienus bieži aplaupīja, tāpēc daļa mākslas vērtību aptuveni pusotru gadu ilgajā ceļojumā bija zudušas. Mērijai bija iespēja palikt Rietumos, bet misijas apziņas vai dzimtenes mīlestības dēļ viņa tomēr izvēlējās atgriezties.
Rīgā viņa ieguva darbu Valsts vēsturiskajā muzejā un kopā ar māti dzīvoja divās istabās savā kādreizējā 9 istabu dzīvoklī, kas nu bija kļuvis par komunālo dzīvokli vairākām ģimenēm. Pēc Staļina nāves “atkušņa” periodā Mērija dabūja bibliotekāres darbu Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā, kur strādāja līdz savai nāvei. Mērijas brālis Emanuēls Grīnbergs kļuva par ievērojamu matemātiķi, un viņa vārdā ir nosaukta Grīnberga teorēma. Par ģimenes gaitām saglabājušās liecības Mērijas mātes, māsas Margarētas un brāļa Jāzepa dienasgrāmatās, caur Grosvaldu dzimtas stāstu ļaujot iepazīt visu Latvijas sarežģīto un traģisko 20. gadsimta vēsturi.
Dažādiem Grosvaldu ģimenes dzīves pieturpunktiem var sekot līdzi portālā LSM.lv un sociālā tīkla “Facebook” kontā “#Grosvaldi1921”.
#Grosvaldi1921
Kultūras ABC
