Izstādes kurators Kaspars Vanags skaidro: "Protams, šī izstāde ir lielā mērā dialogs ar šobrīd notiekošo Ukrainā, bet izstādes veidotāju un muzeja
mērķis bija – ļaut saprast, cik lieliskos apstākļos mēs dzīvojam par spīti tam, ka daudziem liekas, ka mēs esam pelnījuši ko vairāk."
Aplūkojot muzeja krājumā esošās vēstures liecības, var salīdzināt reiz piedzīvotās Otrā pasaules kara šausmas ar cilvēku šī brīža bailēm un nosodījumu par cenu kāpumu apkurei un pārtikai.
Kaspars Vanags stāsta: "Vairāk nekā gribētos to atzīt, medicīnas vēsturē militārismam ir ļoti liela loma bijusi. Mūsu mazajā krājumā ir ļoti liels skaits tā saukto pārtikas kartīšu." Pie izstādes sienām ir ierāmētas krāsainas pārtikas kartītes, ko izmantoja Otrā pasaules kara laikā, kad Latvijā valdīja vācu un padomju okupācijas režīmi. Kartītes raksturo sliktos apstākļus un pārtikas trūkumu, ar kuru kara laikā saskārās vairums iedzīvotāju, un, lai gan to var saukt par vienu no pirmajiem mēģinājumiem noteikt, cik daudz pārtikas nepieciešams, lai viens cilvēks spētu izdzīvot, tomēr izstādes kuratori norāda, ka tas, ka kartītes ir saglabātas un atrodas muzeja krājumā, liek aizdomāties, ka ne visi tika pat pie norādītā pārtikas minimuma.
Otra izstādes kuratore Kristīne Liniņa uzsver:
"Apceres vērti ir vēl divi citi eksponāti, proti, "taupības kalendāri" un "racionalizētas kara virtuves" pavārgrāmata – tie abi arī ir 40. gadu izdevumi.
Jā, atšķaidīti ar zināmu devu propagandas, tomēr šajos kara taupības gados sniedza praktiskus padomus, kā ar minimālajām pārtikas devām tomēr sagādāt maltīti ģimenes galdam, kā sašūt, salāpīt, izgatavot pašam, kā atrast dažādus aizstājējus lietām, kuras tirgū vienkārši vairs nevarēja nopirkt, kuras nebija pieejamas, un šie divi eksponāti arī ir, man liekas, tādi rosinoši apmeklētājiem." Kaspars Vanags papildina: "Un, protams, arī fotodokumentācija un vēstures liecības par to, kas tad tiešām ir patiess bads, patiesa krīze, proti, 20. gadu bads Krievijā un Ukrainā."
Izstādē iekļautās fotoliecības par bada gadiem Krievijā un Ukrainā pēc lielinieku apvērsuma, kad pārtikas trūkuma dēļ bojā gāja vairāk nekā pieci miljoni cilvēku, ļauj izstādes apmeklētājiem apzināties cilvēcības robežu – to, cik ātrā laikā ikdienas rūpes var pārtapt izdzīvošanā un cik svarīgi tādā brīdī ir rūpēties vienam par otru.
"Jau minētās pārtikas kartītes, šī 40. gadu situācija, ļauj savādāk palūkoties uz dramatiskajiem 20. gadu notikumiem vai arī šīs vēsturiskās epizodes varbūt ļauj citādi uzlūkot mūsu šodienas notikumu pieredzi. Manuprāt, vienmēr arī klātesošs ir tas jautājums – vai šāda pagātnes atcerēšanās ļauj izdarīt kaut kādus secinājumus par krīzi, par krīzes cēloņiem, kurā mēs atrodamies šobrīd, – nu, tas ir tāds atvērts jautājums," pauž Liniņa.
Izstādi iespējams aplūkot līdz novembra beigām.
