«Kad jādomā par toņiem, galvā zāģē komunālie rēķini». Radošo personu atbalstam jau 18 pieteikumi

Apritējis mēnesis, kopš iespējams pieteikties radošo personu atbalstam krīzes situācijās. Pagaidām interesi par to izrādījuši mazliet vairāk nekā pussimt cilvēku – gan mākslinieki pensijas vecumā, kuri nevar samaksāt par zālēm un apkuri, gan gados jauni radošie ļaudis, kas saskārušies ar dīkstāvi, bet nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo viņiem nav darba devēja – piemēram, gleznotāji un rakstnieki.

Mākslinieka Ivara Poikāna dzīvoklī Rīgā vienā istabā ir arī viņa darbnīca. Apsēdies pie molberta un krāsu tūbiņām noklāta galda, Poikāns negribīgi piekrīt Latvijas Radio pastāstīt, kādēļ arī viņš – gleznotājs ar vairāk nekā 40 gadu stāžu un darbiem neskaitāmās Latvijas un ārzemju kolekcijās – pieteicies jaunajam radošo personu atbalstam.

„Mana vecuma pensija ir 76 eiro. Tāpēc, kad internetā vai pa radio sākas pensionāru strīdi par to, kuram ir virs 300, kuram mazāk, un vai tā var dzīvot, man liekas – jēziņ, cik interesanti!” saka mākslinieks.

Ivars Poikāns
“Protams, es cenšos nopelnīt dažādos veidos, bet enerģija izsīkst. Vismaz tādam māksliniekam, kas ļoti intensīvi ir strādājis, tas ir ļoti enerģiju izsmeļošs darbs. Jo nekas neatkārtojas,” saka Poikāns.

 

Kā radošs pensionārs ar pensiju zem 215 eiro mēnesī Poikāns var pretendēt uz īslaicīgu atbalstu līdz trim minimālajām mēnešalgām. To viņš tērēs, kā pats saka, „garlaicīgām un prozaiskām lietām” – zālēm, ēdienam un rēķiniem.

„Nepatīk par to runāt, tas ļoti nemākslinieciski izklausās. Bet šīs sadzīviskās problēmas nāk virsū kā melnas mēslu mušas un pamatīgi bloķē domāšanu un spēju koncentrēties darbam,” atzīst Poikāns.

 

“Tajā brīdī, kad man jādomā, kādus tonīšus likt un kāda ir gaisma, man galvā zāģējas komunālie rēķini. Viņi tur stāv kā iesprūdis korķis,” saka mākslinieks.

“Tā kā es priecāšos un būšu bezgala pateicīgs, ka būšu ticis ar to galā. Vismaz brīžam varbūt jutīšos kā cilvēks un kā mākslinieks,” viņš piebilst.

Līdzās atbalstam pensionāriem radošās personas darbaspējas vecumā var pretendēt uz īslaicīgu stipendiju dīkstāves periodam, ja iepriekšējos trīs mēnešos ienākumi bijuši mazāki par 215 eiro pirms nodokļiem, kā arī uz slimības pabalstu līdz 10 dienām.

Pirmā mēneša laikā Latvijas Radošo savienību padomē noformēti 18 atbalsta pieteikumi, vairums no tiem – radošām personām dīkstāves jeb bezdarba periodā.

Padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis Latvijas Radio atzina, ka sākumā bijušas bažas, vai radošo vidū tiešām būs tik daudz to, kuriem ikmēneša ienākumi nepārsniedz 215 eiro slieksni. Bet, kā izrādās, viņu netrūkst.

„Viens stāsts ir, ka tu redzi šos radošos cilvēkus jau pensijas vecumā, kur viņi tiešām nāk ar 70 vai 130 eiro pensiju, un viņi no tās izdzīvo. Tā ir tāda, nu, spēcīga personiskā pieredze. Un otrs ir, ka nāk cilvēki ar 220 vai 250 eiro pensiju, un tu saproti, ka viņam tā dzīve jau nav daudz labāka. Tu gribētu viņam palīdzēt, bet šobrīd tas likumā nav paredzēts. Vēl viens aspekts, par ko bija neziņa – jā, tiešām ir arī jauni nozarē strādājoši cilvēki, kuri aktīvi piedalās projektos, arī tādi, kas saņēmuši gada balvas. Un ir situācijas, kad viņiem ir šī dīkstāve. Tas, kas pašlaik iezīmējas – ka liels pārsvars ir vizuālās mākslas nozarei. Pārējās šo pieteikumu ir mazāk,” stāsta Matulis.

Šogad pieejamais atbalsts radošām personām krīzes situācijās ir 500 000 eiro. Matulis pieļauj, ka daudzi, kuriem šāds atbalsts ir vajadzīgs, par tādu iespēju vēl nemaz nezina, tādēļ pirmajā gadā jaunajam likumam vēl vajadzēs daudz skaidrošanas darba.

Pagaidām nevienam pretendentam atbalsts vēl nav izmaksāts – pirmos pieteikumus marta vidū izskatīs izmaksu administrētājs Valsts kultūrkapitāla fonds.

KONTEKSTS:

Saeima pērn pieņēma daudzus gadus radošajās nozarē gaidīto Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Tas ļauj valstij sniegt sociālo atbalstu arī tiem māksliniekiem, kuriem nav darba devēja, piemēram, gleznotājiem, literātiem vai ārštata režisoriem. Valsts tam paredzējusi pusmiljonu eiro gadā.

Radošās personas statusu piešķirs radošās apvienības, bet uz pabalstu varēs pretendēt tad, ja radošās personas ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas būs mazāki par pusi no minimālās algas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti