Sadaļas Sadaļas

Kā svinēt valsts svētkus? Kultūras ceļvedis tiešsaistē un brīvdabā

Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā varēsim attālināti apmeklēt tiešsaistes koncertus, iepazīstot pašmāju mūziķu un komponistu daiļradi, vērot astoņus Latvijas filmu maratona seansus, iepazīt mūziķu un aktieru ģimeņu tradīcijas LTV svētku programmā, kā arī doties iepazīt Latvijas vēsturi brīvdabas pasākumos. 

Koncerts #ģimeneslokā

Latvijas Televīzija 4. maijā piedāvās iespēju svinēt brīvību ģimenes lokā – izbaudīt sirsnīgus populāru mūziķu un aktieru ģimeņu priekšnesumus dārza svētku koncertā un ieklausīties stāstos par īpašajām dzimtu relikvijām un svētku svinēšanas tradīcijām. LTV1 un REPLAY.lv pulksten 20.50 koncertā ar pašu izvēlētām dziesmām priecēs grupas “Dzelzs vilks” vokālists Juris Kaukulis ar ģimeni, brāļi Jānis un Atis Auzāni, aktieri Gints Grāvelis un Ērika Eglija-Grāvele, mūziķi Marts Kristiāns Kalniņš un Kristīne Kārkle-Kalniņa, Intars Busulis ar dēlu Leniju, ģitārists Kaspars Zemītis ar ģimeni, aktieri Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens, čellists Valters Pūce ar vecākiem Valtu un Daci Pūcēm, kordiriģents Jānis Ozols ar ģimeni, kā arī Nils un Maija Īles. Iepazīt dzimtu relikvijas pie ģimenēm dosies Māra Sleja un Reinis Ošenieks.

Filmu maratons dienas garumā

Nacionālā Kino centra tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons nu jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā Filmas.lv. Paredzēti astoņi seansi visas dienas garumā no pulksten 11.00 visā pasaulē. Svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā tieši svētku dienā, sekojot katras valsts laika joslām. Portālā Filmas.lv pieejama 4. maija Latvijas filmu maratona lapa, kur var izpētīt seansu plānu un filmu aprakstus, lai sastādītu savu individuālo programmu.

Latviešu mūzika tiešsaistes koncertos

Rīgas kultūras centrs “Iļģuciems” 4. maijā pulksten 13.00 aicina uz tiešraides svētku koncertu  “Ziedi koši, Latvija!” ar vokālo grupu “Putni”, ģitāristu Jāni Bērziņu, kontrabasistu Staņislavu Judinu un Latvijas Nacionālā teātra aktieri Gundaru Grasbergu. Koncertā skanēs tautas dziesmu apdares un populāra Imanta Kalniņa un Mārtiņa Brauna kormūzika jaunās komponistes Annas Veismanes aranžējumos balsīm, ģitārai un kontrabasam, kā arī Artūra Maskata, Paulas Līcītes, Staņislava Judina un Jāņa Bērziņa oriģinālmūzika par ziedu tēmu. Koncerts būs skatāms bezmaksas tiešraidē Rīgas kultūras centra “Iļģuciems” “Facebook” vietnē, vokālās grupas “Putni” “Youtube” kanālā, Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības “Youtube” kanālā.

Artūra Maskata, Ringolda Ores, Emīla Dārziņa un citu latviešu komponistu skaņdarbi, kā arī Aleksandra Čaka dzeja skanēs koncertā “Es un šis laiks”, kas būs skatāms Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” sociālajos tīklos 4. maijā pulksten 14.00. Koncerta mākslinieciskā vadītāja un soliste ir dziedātāja Ieva Parša. Kopā ar viņu koncertā uzstāsies pianists Aldis Liepiņš, akordeoniste Inita Āboliņa, vijolnieks Arvīds Zvagulis, trompetists Guntis Supe, sitaminstrumentālists Edgars Saksons un aktieris Gundars Grasbergs, kurš spēlēs arī kontrabasu.

Rīgas Svētā Pētera baznīcā radītajā koncertā “Ziedu svētki” skanēs Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Ingmara Zemzara un Ērika Ešenvalda mūzika Latvijas Radio kora solista Jāņa Kurševa, flautistes Ditas Krenbergas un pianistes Agneses Egliņas izpildījumā. Koncertu būs iespējams vērot pulksten 17.00 Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībaskoncertorganizācijas “Ave Sol” un Rīgas Sv. Pētera baznīcas “Facebook” vietnēs, kā arī Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības un koncertorganizācijas “Ave Sol” “Youtube” kanālos.

Koncerts "Ziedu svētki"

Orķestris “Rīga” diriģenta Gunta Kuzmas vadībā iecerējis klausītājus priecēt ar latviešu mūzikas koncertu “Mūsu Latvija”. Koncerts iecerēts kā svētki Latvijai un svētki klausītājiem, programmā cildinot dažādu paaudžu latviešu komponistus un viņu radīto mūziku, kā arī kavējoties atmiņās par 4. maija notikumiem 1990. gadā. Koncerta ieraksts klausītājiem būs pieejams 4. maijā plkst. 19.00 orķestra “Rīga” vietnēs “Facebook” un “YouTube”, kā arī klausāms Latvijas Radio 3 ēterā.

Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA „Latvijas Koncerti” rīko svētku koncertus Latvijas novados – Alojā, Aucē, Ludzā, Lonē un Rojā.  Koncertus tiešsaistē ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs noskatīties no 4. maija līdz mēneša beigām attiecīgās pašvaldības mājaslapā un "Facebook" lapā, kā arī “Latvijas Koncertu” mājaslapā.

Alojā koncertā “Latvijas kamerdžeza ainavas” džezs saplūdīs ar akadēmisko mūziku un klasiskā stīgu kvarteta skanējums sabalsosies ar džeza kvarteta krāsām. Koncertprogrammu veidojuši kontrabasists Jānis Rubiks un pianists Edgars Cīrulis – džeza mūziķi ar starptautiska mēroga koncertpieredzi, kuru oriģinālkompozīcijas tapušas, iedvesmojoties no dzimtās Latvijas dabas, kultūras un cilvēkiem. Koncertu tiešsaistē varēs skatīties Alojas novada pašvaldības mājaslapā un "Facebook" lapā.

 Aucē skanēs latviešu tautasdziesmu apdares un Raimonda Paula mūzika vokālās grupas “Framest” izpildījumā. Koncerts tiks pārraidīts Auces novada mājaslapā un kultūras centra "Facebook" lapā.

Valsts svētku dienu Ludzā iezīmēs koncerts “Dienvidu akvareļi”, kurā piedalīsies Latvijas Radio bigbends un dziedātājs Daumants Kalniņš. Programmā Raimonda Paula mūzika Kārļa Vanaga aranžijās. Svētku koncertu rādīs pilsētas laukumā uz lielā ekrāna, kā arī Ludzas novada pašvaldības mājaslapā, "Facebook" lapā un Ludzas Tautas nama "Facebook" lapā.

Lonē koncertā “Dziesmas Latvijai” muzicēs “Trio Angelicus” – Elīna Šimkus (soprāns), Ieva Šablovska (arfa), Sondra Lejmalniece (flauta). Koncertā skanēs latviešu komponistu skaņdarbi. Par programmas impulsu mūziķes dēvē Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesmu”, kurā caur Anitas Kārkliņas vārsmām gleznojas Latvijas novadi, daba, mūsu vērtības un tradīcijas. Dzimtās zemes iedvesmotas ir arī pārējās šajā koncertprogrammā iekļautās kompozīcijas. Koncertu varēs skatīties Viesītes novada "Facebook" lapā, kā arī mājaslapā.

Savukārt Rojā skanēs svētku koncerts “Katram sava tautas dziesma”. Laura Amantova džeza kvartets - Lauris Amantovs (trombons), Andris Grunte (bass), Viktors Ritovs (taustiņinstrumenti), Artis Orubs (sitaminstrumenti) – muzicēs kopā ar dziedātāju Ingu Bērziņu. Programmā latviešu tautasdziesmas Laura Amantova un Viktora Ritova aranžējumā.  Koncerta tiešraide no Rojas Kultūras centra pulksten 18.00 “Raida Roja” "Youtube" kanālā un "Facebook" lapā.

Latviskā dzīvesziņa video ciklā

Jau no 1. maija Kultūras centrs “Iļģuciems” ieskandinās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu ar video ciklu “Rīga, skani! Rīga, skani! Kas to Rīgu skandināja?”, akcentējot latvisko dzīvesziņu, tikumus, tautasdziesmas. Video cikls veltīts četrām latviešiem nozīmīgām tēmām – galvaspilsētai Rīgai, likteņupei Daugavai, darba tikumam un mātes tēlam. Video no 1. maija līdz 4. maijam būs skatāmi Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” sociālajos tīklos un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības "Youtube" kanālā.

Vēstures lappušu iepazīšana muzikālā ekskursijā

Latvijas nacionālais Vēstures muzejs aicina attālināti piedalīties muzikālā ekskursijā “Brīvības dziesmas”. Pa izstādes “Latvijas gadsimts” zālēm ekskursijā vedīs aktieris Vilis Daudziņš un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Imants Cīrulis, kā arī Latvijas Radio kora solisti Pēteris Vaickovskis, Māra Vaickovska, Iveta Apine un Kārlis Rūtentāls. Līdztekus Latvijas valsts vēstures stāstam Latvijas Radio kora mākslinieku izpildījumā skanēs gan plaši pazīstamas, gan arī jau piemirstas brīvības dziesmas.

Brīvā dabā un pilsētvidē

Rīgā svētku noskaņu pilsētvidē radīs orķestra “Rīga” ceļojošais koncerts, kur retro tramvajs, pārvērsts par muzikālu platformu, kopā ar mūziķiem apceļos teju desmit Rīgas apkaimes no Imantas līdz Juglai un no Ķengaraga līdz Sarkandaugavai, priecējot rīdziniekus ar muzikāliem priekšnesumiem.

4. maijā būs apskatāma kompozīcija “Ziedu Latvija”, kas tradicionāli izvietota pie Brīvības pieminekļa – vietā, kas bijusi nozīmīga valsts neatkarības atjaunošanas laikā un arīdzan šodien, kad atzīmējami svinīgi notikumi valsts dzīvē. Līdz ar tradicionālo ziedu kompozīciju, šogad Brīvības laukumā būs arī izvietots vides objekts-burti “LATVIJA”. Rīgas pilsētvidē tiks eksponētas vairākas izstādes:  Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā būs apskatāma interaktīva izstāde “Demokrātijas atdzimšana”, bet Uzvaras parkā iekārtota vides objektu izstāde “Pastaiga pa “Triumfa arkādi” .

Valsts svētku laikā Jūrmalā, Jomas ielā, būs apskatāma Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai veltīta brīvdabas fotoekspozīcija, kas vēsta par nozīmīgiem vēstures notikumiem un valsts svētkiem Jūrmalā. Vēsturiskajās fotogrāfijās no 20. gadsimta 30. gadiem līdz pat mūsu dienām iemūžināta pontontilta pār Lielupi atklāšana, Rīgas Jūrmalas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības orķestris, mazpulku gājiens Dubultos, Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa sagaidīšana pie Dubultu dzelzceļa stacijas 1934. gadā un citi notikumi. 80. gadu fotogrāfijās redzami nozīmīgi Atmodas laika notikumi, tāpat atspoguļotas arī mūsdienu tradīcijas Jūrmalā.

Fotoekspozīcija “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”

Kuldīgā svētku noskaņu radīs dažādas aktivitātes pilsētvidē. Tiks piedāvāta pastaiga ar uzdevumu visai ģimenei, izspēlējot divas “dzejoļspēles”. Iespēja piedaloties akcijā “Izskrien Latviju Kuldīgā”, izskriet trasi 6,2 km garumā Latvijas kontūras formā. Izstaigāt 1990. gada 4. maija atmiņu ceļu. Kuldīgas novada muzeja “Mājdaris” aicina uzzināt, kā notika deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšana 1990. gada 4. maijā. Tāpat ikviens aicināts piedalīties tēlnieces Līvijas Rezevskas 95 gadu jubilejai veltītajā pasākumu programmā “Ieritināties Viņas klēpī” ietvertajā spēlē “Klusie pilsētnieki”. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt