Nabahronika

2# NABAHRONIKA: Personību radio

Nabahronika

4# NABAHRONIKA: Ar neizslēgtiem mikrofoniem pēc balvām

3# NABAHRONIKA. “Bitīt’ matos” veido latviešu pagrīdes mūzikas arhīvu

Kā Latvijas alternatīvās mūzikas raidījums no «Skonto» pārceļoja uz «Nabu». Stāsta Dambis un Jānis Daugavietis

Nevar runāt par "Radio Naba", nerunājot par tā priekšgājēju – "Radio KNZ". Un nevar runāt par šīm abām radiostacijām, ja nerunā par to autorraidījumiem. Kā lielākais un stabilākais veterāns, viens no nozīmīgākajiem autorraidījumiem ir Latvijas mūzikai veltītā pārraide svētdienu vakaros "Bitīt’ matos", kas bez pārtraukuma skan jau vairāk nekā 20 gadus. Jaunākās pagrīdes mūzikas apskati, intervijas ar alternatīvās mūzikas grupām, studijas koncerti, regulāri apkopoti mūzikas saraksti ir raidījuma pamatsastāvdaļas. Raidījuma izveidotāji ir Raimonds Lagimovs jeb Dambis un Jānis Daugavietis.

"Radio Skonto" neatbilstošs formāts

Nora Rieksta: Cik sena patiesībā ir raidījuma "Bitīt’ matos" vēsture?

Raimonds Lagimovs: Ap 1995. gadu man likās, ka ir pēdējais laiks taisīt kādu alternatīvās mūzikas raidījumu, jo bija saradušās daudz jaunu grupu un likās, ka tām kaut kur vajadzētu skanēt. Tajā laikā Māris Olte strādāja "Radio Skonto" un ar viņa palīdzību mēs sarunājām, ka "Radio Skonto" varēsim veidot radio raidījumu par alternatīvo mūziku. Pirmais raidījums izskanēja 1995. gada 1. februārī, un tajā Māris Olte intervēja mani kā jauno raidījuma vadītāju. Bet otro raidījumu vadījām jau mēs ar Jāni Daugavieti.

"Radio Skonto" mēs darbojāmies kādus trīs vai četrus mēnešus, jo radio direktors izdomāja, ka šī mūzika tomēr neatbilst radio formātam. Uz pēdējā raidījuma interviju mēs izsaucām "Radio Skonto" direktoru, lai viņš klausītājiem izstāsta par iemesliem.

Precīzi gan neatceros, ko viņš stāstīja. Bet zinu to, ka pastāv vēl viena leģenda no tā laika: bija cilvēki, kas bija iegādājušies radioaparātus, jo beidzot bija, ko klausīties.

Te jāatgādina, ka 1995. gadā vienkopus dzirdēt dažādas jaunas un interesantas grupas nemaz nebija tik vienkārši. Ja šodien mēs atveram "Spotify" vai "Youtube" un saliekam plejlisti, tad toreiz bija tikai radio. Un radioaparāts bija vienīgā iespēja to dzirdēt.

Raimonds Lagimovs:

Šīm alternatīvajām grupām nebija kompaktdisku, un mēs spēlējām no kasetēm. Pirms katra raidījuma bija jāuztin kasešu lentas uz īstās kompozīcijas vietu.

2001. gads nāca ar ziņu, ka būs jauna radiostacija, kurā īpaša vieta būs nekomerciālajai, alternatīvajai un dažādai citādai komercradio neatbilstošai mūzikai. Bet kā pirms tam sākās jūsu stāsts ar ''Radio KNZ'', vai jūs piedalījāties konkursā?

Raimonds Lagimovs: Konkurss laikam bija, vismaz mums vajadzēja izstāstīt aptuveno raidījuma koncepciju.

Jānis Daugavietis: Arī man kaut kas no tā ir palicis atmiņās. Bija arī cilvēki no mediju un biznesa aprindām, kas vērtēja. Lai gan mūzika bija paredzēta alternatīva, tomēr tas bija komercradio un bija arī prasības. Piemēram, es atceros, ka mūs ar Dambi sūtīja uz Latvijas Radio valodas kursiem, varbūt arī kaut ko iemācījāmies.

Dambis un Jānis Daugavietis

"Bitīt’ matos" zīmols

Pirmais raidījums pēc maniem avotiem ir izskanējis 2000. gada decembrī, un kopš tā laika tas tradicionāli skan svētdienās. Kā radās šī raidījuma nosaukums, jo tas vairs nav tikai nosaukums, bet kā mūsdienās saka – zīmols?

Raimonds Lagimovs: Man liekas, ka tas notika trolejbusā, tika pārspriests jautājums, kā varētu saukt raidījumu, un šajā mirklī blakus bija Mārtiņš Lablaiks, kurš ir zināms kā dažādu alternatīvo grupu basists. Viņš ieteica šādu nosaukumu, un es atzinu to par derīgu.

Jānis Daugavietis: Tas noteikti nebija no manis, man aizvien šis nosaukums liekas mazliet dīvains.

Raimonds Lagimovs: Bet mūzika, kas tiek atskaņota, arī bieži vien ir dīvaina.

Jānis Daugavietis: Es varu arī mazliet brutālāk izteikties – tas atgādina "laukus". Bet, ja šis raidījums ir jau saglabājies divas desmitgades, tad ir jāpieņem.

Raimonds Lagimovs: Turklāt šo gadu laikā tam ir jau izveidojies cits saturiskais vēstījums.

Jānis Daugavietis: Ir daudzas grupas arī ar sliktiem nosaukumiem, bet galu galā mēs arī pierodam un ir labi. Galvenais jau nav nosaukums.

Orbītā ap "Torni"

Kā jūs nonācāt pie šī raidījuma vadītāju sastāva? Sākumā vadījāt jūs divi, tad pievienojās vēl Didzis Erra. Bet kopienā, kas bija ap "Torni", grupas bija daudz un dažādas, līdz ar ko tas sastāvs arī varēja būt citādāks. Bet kāpēc tieši jūs?

Jānis Daugavietis: Sākās viss ar "Radio Skonto", kur Dambis tika uzaicināts veidot šādu raidījumu un tad viņš uzaicināja mani, nezinu gan kādēļ.

Raimonds Lagimovs: Jānis darbojās "Tornī", un tanī laikā "Tornis" bija diezgan nozīmīga pulcēšanās vieta visādām grupām. Tur veica arī mūzikas ierakstus. Domāju, tikai likumsakarīgi, ka biji pārstāvis no tās vides ar pieejamiem alternatīvās mūzikas ierakstiem. 

Tajā laikā nebija pieejams ne mobilais telefons, ne e-pasts. Kā grupas jums varēja nogādāt savus ierakstus?

Raimonds Lagimovs: Jānis taisīja dažādas izlases, mūziķi sūtīja ierakstus šīm izlasēm. Es veidoju "Odekolona" izlasi, tām sūtīja arī un, šķiet, ka atskaņošanai radio arī kaut ko nesa.

Jānis Daugavietis: Tā komunikācija bija pasta adrese, mana adrese, Andžoņa, Ulda Gedras un gan jau arī Dambja adrese kaut kur parādījās presē ar visu telefona numuru. Cits komunikācijas kanāls bija vēl arī koncerti, tur satikāmies un mainījāmies ar saviem ierakstiem. Citreiz arī pārdevām.

Jānis Daugavietis un Dambis radio KNZ ar Kanādas latviešu grupu "Skandāls"

Latviešu pagrīdes mūzikas paaudžu maiņa

Kas ir mainījies Latvijas alternatīvās mūzikas scēnā šo 20 gadu laikā?

Raimonds Lagimovs: Laika gaitā ir uzlabojusies ierakstu kvalitāte un arī muzicēšanas prasmes, mūsdienās visi to dara profesionālāk. Modes tendences arī viļņveidīgi mainās. Piemēram, ja runājam par pankroku, ir kāds vilnis, kad ir daudz jaunu grupu un kompozīciju, un tad tas noplok, varbūt kādi stili reanimējas. 

Jānis Daugavietis: Ļoti liela nozīme ir "Radio Nabai" Latvijas jaunās pagrīdes scēnas izveidē, dzīvē un attīstībā un, protams, arī raidījumam "Bitīt’ matos". Man ir kāds spilgts piemērs.

Mans šī brīža pētniecības objekts ir pagrīdes mūzikas jaunā scēna, un kādā sarunā ar šīs scēnas pārstāvi viņa tēvs ir teicis, ka Latvijā ir tikai viena radiostacija, kuru ir vērts klausīties, un tas ir "Radio Naba".

Tas jau ir neliels apliecinājums, ka šis radio nav tikai jauniešiem, tas ir arī bijušajiem un topošajiem. Jaunās scēnas mūziķi ir izauguši ar "Radio Naba". Kā saka viens no grupas "Nikotīņi" dalībniekiem, jau bērnībā viņa māte ir ļoti daudz klausījusies "Baložu pilnus pagalmus", bet tagad viņa nenormāli daudz klausās "ŠŅK", tik daudz, ka pats jau to nevar izturēt. Viennozīmīgi "Radio Naba" ir viens no faktoriem, kas ir atbalstījis jauno mūziķu paaudzi. Neviens cits radio sistemātiski nespēlē šādu mūziku.

Vai ir kaut kas, kas jūs spēj pārsteigt latviešu mūzikā?

Jānis Daugavietis: Mani aizvien pārsteidz, aizgrābj un saviļņo labas jaunās alternatīvās mūzikas grupas. Nav svarīgi, kādos mūzikas stilos tās spēlē, – hardcore, punkrock, indie vai citos. Bet, ja tā ir laba grupa, kas labi dzied ar atdevi, enerģiski, vai tām piemīt vēl citi parametri, kas mani pārliecina, tas man sniedz estētisku baudu un emocionālu pārdzīvojumu.

Tātad jums nav tāda attieksme, skatoties uz jaunajām mūzikas grupām: "kas tas tāds… kad mēs augām viss bija labāk…"?

Jānis Daugavietis: Noteikti nē, es pat uzskatu, ka

daļa no jaunajām mūzikas grupām būs absolūta klasika un stabili stāvēs līdzās veterāniem. Es ticu jaunajiem.

Raimonds Lagimovs: Pilnīgi piekrītu. Ja ir brīvs laiks, es eju arī uz jauno grupu koncertiem.

Es ikvienam šī radio raidījuma viesim jautāju, arī jums – kāpēc ir svarīgi, ka Latvijas mediju vidē pastāv tāda radiostacija kā "Radio Naba"?

Raimonds Lagimovs: Radio ir interesants ar saviem raidījumiem par dažādām tēmām. Bet, par mūziku runājot, tā ir platforma grupām, kas citur nekur neskanēs. Tas arī klausītājiem dod iespēju iepazīt to, kas mums vispār no grupām ir pieejams. Domāju arī, ka tas ir iedvesmojoši jauniešiem, kas tikai sāk spēlēt, kaut ko ir radījuši, ka viņu dziesma kaut kur parādās – dod stimulu un liek vairāk censties.

Jānis Daugavietis: Ja mēs skatāmies uz skaitļiem un statistiku, nevar noliegt, "Radio Naba" statistika ir maza, jo tā mūzika, ko spēlējam, ir nišas, pagrīdes, subkultūru žanru mūzika. Bet tas nenozīmē, ka tai nav nozīmes.

Jaunais rodas subkultūrās, jaunos, trakos pagriezienos mūzikā. "Radio Naba" ir tas medijs, kas to atbalsta un kultivē.

Ja Latvijā šī pagrīdes mūzikas scēna ir niecīga un maza, tad tomēr viena otra grupa var izsisties un ir izsitusies ar šo savu subkultūras mūziku – "Tesa", "Skyforger" un citas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti