Kā Latgales vēstures lappuses atklājas «Brīvvalsts dārgumu namā». Viesos jaunajā kultūrvietā Rēzeknē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rēzeknes pilskalna pakājē atklāta jauna kultūrvieta – "Brīvvalsts dārgumu nams". Jaunajā izstāžu namā eksponēti vairāki simti dažādu vēstures liecību no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no 1918. gada līdz 1940. gadam, atklājot tieši Latgales un Rēzeknes vēstures lappuses.

Kā Latgales vēstures lappuses atklājas «Brīvvalsts dārgumu namā». Viesos jaunajā kultūrvietā Rēzeknē
00:00 / 05:10
Lejuplādēt

Rēzeknes "Brīvvalsts dārgumu nama" pamatekspozīcijā, kas izvietota ēkas pirmajā stāvā, ir redzami priekšmeti no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, daudzi no kuriem plašākai publikai tiek izrādīti pirmo reizi un nav aplūkojami arī citos muzejos – Latvijas valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Ekspozīcijas apkopotājs, kolekcionārs Jānis Vigups uzsver, ka daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, mūsu tautieši bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.

"Ekspozīcijā ir redzami pilnīgi visi Latvijas valsts apbalvojumi un pilnīgi visi lielāko biedrību un organizāciju apbalvojumi. Mūsdienu cilvēkam dažas no šīm organizācijām liktos galīgi nesaprotamas un nevajadzīgas, kā piemēru varu minēt Latvijas Kara invalīdu savienību, Tuberkulozes apkarošanas biedrību, Sieviešu palīdzības korpusu. Tanī laikā tās veica milzīgu darbu un valsts to augstu novērtēja," stāsta Jānis Vigups.

Lielākā daļa eksponātu ir saistīti ar Latgali un Rēzekni, piemēram, latgaliešu politiķim un sabiedriskajam darbiniekam Jezupam Rubuļam piešķirtais 3. šķiras Lāčplēša ordenis. Ekspozīcijas tapšanā kopumā iesaistīti vairāk nekā desmit privātie kolekcionāri. Turpina Jānis Vigups: "Skatoties uz šiem priekšmetiem, varētu rasties iespaids, ka to ir ļoti daudz un viegli pieejami, bet īstenība tā tas nav, jo daudzu biedrību apbalvojumi, valsts apbalvojumi brīvvalsts gados tik izgatavoti nelielā skaitā, desmit, divdesmit … Liekas, ka tie ir tikai kaut kādi ordeņi, krūšu zīmes, bet aiz katra šī priekšmeta stāv konkrēta cilvēka liktenis, varoņdarbs."

Daudzus gadu desmitus ēka pie Rēzeknes pilskalna ir stāvējusi tukša un nolaista, tāpēc rēzeknieši tās atdzimšanu vērtē atzinīgi, tostarp ņemot vērā pilsētvidē organiski iekļaujošos dizaina risinājumus kā arhitektūrā, tā arī ekspozīcijās. Vēsturnieks Kaspars Strods gan piezīmē, ka, viņaprāt, pati ēka esot daudz kvalitatīvāka nekā tās saturs: "Galvenais ir tas, ka īsti nav saprotama koncepcija. Tur ir dažādi priekšmeti no Latvijas starpkaru perioda, kas paslēpti zem vārda "brīvvalsts". Mēs tur redzam dažādus priekšmetus, kas attiecas uz Latvijas policijas, robežsardzes, armijas, tajā skaitā Rēzeknes 9. kājnieku pulka vēstures periodiem, bet visi šie priekšmeti ir vienkārši izkaisīti pa visu ekspozīciju. Nav nekādu anotāciju. Iespējams, ka ekspozīcijas veidotājiem tas ir kaut kā ietverts ekskursijā, līdz šim gan nekas par to nav dzirdēts, līdz ar to,

apskatot ekspozīciju, nav skaidrs, ko tad ekspozīcijas veidotāji ar šiem priekšmetiem apmeklētajiem grib izstāstīt."

Pie ekspozīcijas koncepcijas un tās realizācijas strādāja uzņēmuma "ROYAL KEY" komanda kura galvenā dizainere Aiga Vaitkus atzīst, ka vēl joprojām norit darbs pie ekspozīcijas papildināšanas:

"Es ticu, ka skatītāji atgriezīsies un ieraudzīs to gala rezultātu. Šodien te ir tik daudz visa kā, ka to vienā reizē nemaz nevar tā aptvert."

Aiga Vaitkus norāda, lai gan muzeji un arī citas kultūrvietas kopumā kļūst arvien modernākas un vairāk digitālas, tas neizskauž kvalitatīvu saturu. It visam jābūt pamatotam un līdzsvarā. "Telpā, lai mēs justos ērti, mums jāapzinās, ka katram cilvēkam ir pilnīgi savādāka izpratne un sajūta, kā viņš vispār telpā atrodas. Svarīgi neaizmirst, cits cilvēks redz un viņam ir ļoti svarīgs vizuālais, citam sajūta, tauste, smarža, citam pieskāriens. Un, ja mēs to ņemam vērā, ka telpā var ienākt cilvēks, kurš nelasīs garus tekstus, jo viņam ir svarīgs vizuālais moments, tad to mēs viņam arī piedāvājam. Ir cilvēks, kuram ir svarīgs tieši saturs. Viņam ļoti īsu brīdi ir interesanti, bet saturs ir svarīgākais," spriež Vaitkus.

Izstāžu nama vadītāja Jolanta Leitāne stāsta, ka "Brīvvalsts dārgumu nama" otrā stāvā mainīgajā ekspozīcijā apskatāmās Latgales mākslinieku gleznas, kā arī gleznas, kurās atainotas Latgales ainavas, te būs vismaz līdz šā gada beigām.

"Ir ļoti daudzas idejas, ko vēl bez gleznām mēs varētu šajā namā izvietot. Padomā ir vismaz trīs ekspozīcijas, ko varētu izvietot. Tas būs kaut kas, kas interesentus piesaistītu vēl vairāk nekā gleznas. Bagātīgas kolekcijas, kuras kolekcionāri ir ar mieru izlikt apskatei," atklāj Leitāne.

Izstāžu namu interesenti turpmāk varēs apmeklēt no trešdienas līdz svētdienai, piesakoties individuāli vai grupās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti