Kultūras ziņas

Neskaidra JRT atgriešanās Lāčplēša ielā

Kultūras ziņas

Surdo tulkojums. Kultūras ziņas

Kultūras krustpunkti, krīze un izturētspēja

Kā kultūras cilvēki pārvar krīzi? Konferencē spriež pētnieki un jomas speciālisti

Pandēmija, Ukrainas karš un enerģētikas krīze. Kādas ir mākslas nozares profesionāļu stratēģijas šo izaicinājumu pārvarēšanai un kāda, piemēram, ir muzeju loma sabiedrības labsajūtas veicināšanā? Neformālā vidē Tallinas kvartālā 2. novembrī sākusies Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras krustpunkti", kas trīs dienās pulcēs vairāk nekā 80 pētniekus un kultūras jomas speciālistus izteikties par krīzi un izturētspēju.

Jautājumu klāsts Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Kultūras krustpunkti" ir plašs. Viens no pirmajiem auditoriju uzrunā un tās modrību lietainā rīta agrumā ar sarunu par mākslu kā glābšanas riņķi krīzes apstākļos izaicina režisors Elmārs Seņkovs: "Es domāju, ka mēs piedzīvojam it visā krīzi, man liekas,  ne tikai kultūrā vai mākslā, arī ekonomikā, arī sociālā aspektā, komunikācijā, manuprāt, mēs esam tādā pārmaiņu periodā un šis pārmaiņu periods vienmēr ir saistīts ar krīzi. Jautājums – kādā pasaulē mēs dzīvosim nākotnē. Manuprāt, ir būtiski uzdot šos jautājumus šeit, akadēmijā jauniem cilvēkiem, kuri patiesībā veidos nākotni."

Konferences pirmās dienas runātāju vidū arī mākslinieču tandēms "Skuja Braden", lai pastāstītu par grūtībām, kas piedzīvotas, piedaloties Venēcijas biennālē, un lai runātu par mākslas vērtību krīzi. Mākslinieces stāsta: "Man liekas – to krīzi, mēs to saucam par sabotāžu, mēs paši to krīzi radām, mākslinieks krīzi nevar radīt. Tas ir ļoti slikti Latvijas nākotnei, jo Latvijas kultūra ir brīnums."

Trīs dienu garumā četrās dažādās norises vietās vairāk nekā 80 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un Eiropas pievērsīsies mākslas, kultūras un mantojuma lomai epidemioloģiskās, drošības, ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes kontekstā.

LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe skaidro: "Mēs drīzāk runājam par krīzi vispār, kas ietekmē kultūras un radošo cilvēku darbu un to, vai vispār kādreiz būs iespējams atgriezties normalitātē – situācijā, par kuru mēs nesakām, ka tā atkal ir krīze. Tas mūsu pieņēmums šeit, konferencē, – varbūt krīžu stāvoklis, turbulence, ko krīzes rada, varbūt tā ir jaunā normalitāte, kurā mums vienmēr vajadzēs organizēt savu darbu."

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka ir pārliecināta: "Jo vairāk mēs runājam ar topošo paaudzi, kas būs tie profesionāļi, kuri strādās... Jo mēs vairāk iedodam savu pieredzi, jo vairāk viņi ir sagatavoti tai dzīvei nākotnē, jo vairāk viņi ir erudīti, ar asāku prātu, drosmi, un tā mēs ieguldām savā nākotnē un attīstībā. Tā varētu plaukt kultūra. Arī režisori var klausīties to, ko mēs runājam, viņiem var dzimt kādas drosmīgas, interesantas idejas par kādu izrādi vai kultūras projektu."

Kultūras jomas profesionāļu pieredzes stāstiem, atziņām un pētījumiem 16. konferencē "Kultūras krustpunkti" var sekot līdzi arī tiešsaistē Latvijas Kultūras akadēmijas sociālajos kontos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti