Grāmatai pa pēdām

Cesvainietis Jākobs Mihaels Reinholds Lencs - izcilākais Baltijā dzimušais vācu dzejnieks

Grāmatai pa pēdām

"Garīga pērļu rota" – pirmā grāmata, kas domāta tieši latviešu sievietēm

Hernhūtiešu rakstu liecības: kāpēc hernhūtiešu teksti ir rokrakstā nevis drukāti

Kā izglītots latvietis kļuva par normālu un bieži sastopamu parādību? Grāmatai pa pēdām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vidzemes brāļu draudze, saukta arī par Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzi, aizņēma vidzemnieku prātus, sākot ar 1729. gada rudeni, kad te ieradās pirmie Hernhūtes misionāri brāļa Kristiāna Dāvida vadībā un darbojās ar mainīgām sekmēm līdz pat Otrajam pasaules karam. Tās ziedu laiki jeb pirmie lielie panākumi iekrita 18. gadsimta trīsdesmito gadu beigās un četrdesmito gadu sākumā, kā arī 19. gadsimta 20.–50. gados. Zināms pacēlums bija vērojams arī 20. gadsimtā, izveidojoties neatkarīgai Latvijas Republikai, tomēr tas nesasniedza tādus apjomus kā 18. un 19. gadsimtā.

Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" izzina Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzes sākotni un skaidro, kādas hernhūtiešu rakstu liecības glabā Latvijas grāmatu krātuves un kāpēc hernhūtiešu teksti ir rokrakstā nevis drukāti.

Samērā droši var apgalvot, ka Vidzemes hernhūtiešu fenomens bija tipiska parādība tam laikam, jo sevišķi 17. un 18. gadsimta mijā. 17. gadsimta beigās savam loģiskajam noslēgumam Eiropā tuvojās arī t.s. konfesionālisma laiks, kura viena no tipiskām iezīmēm bija piētisms. Tomēr 17. gadsimtā tā ceļš uz Vidzemi bija slēgts, jo zviedru valdība izturējās ļoti neiecietīgi pret šādām kustībām un to veicināja Zviedrijā valdošais ortodoksālais luterisms ar savu stingrību un disciplīnu. Zviedru sakāve Lielajā Ziemeļu karā sekmēja kardinālu situācijas izmaiņu, un piētisma idejas, ar kurām bija iepazinušies jau daudzi Vidzemes muižnieki un mācītāji, ieplūda arī te. Līdz ar to loģiski, ka tad, kad Saksijas grāfs Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs nolēma atjauno agrāko čehu husītu brāļu ideju, izveidojot t.s. atjaunoto brāļu draudzi, kura ātri ieguva pēc savas atrašanās vietas Hernhūtes brāļu draudzes nosaukumu un kas turpināja piētisma tradīciju, Vidzemē radās interese par to.

Zināmu ievirzi Vidzemes brāļu darbībā deva slavenā Valmiermuižas ģenerāliene Elizabete Magdalēna fon Hallarte, kura bija pazīstama gan ar piētismu, gan Hernhūtes brāļu draudzi un pašu grāfu Cincendorfu. Viņa kā tam laikam izglītota dāma bija norūpējusies par savu zemnieku vājajām zināšanām un neizpratni par kristietību. Viņa arī saprata, ka situāciju var mainīt tikai viena lieta – zemnieku izglītošana. Zināms, ka šī problēma nodarbināja arī zviedrus 17. gadsimtā jau kopš Gustava II Ādolfa laikiem, tomēr realitātē zviedri, lai arī radīja virkni likumu, kuriem būtu jāsekmē zemnieku skolu ierīkošana un zemnieku bērnu izglītošana, tomēr reālajā dzīvē līdz nopietniem un pietiekoši plašiem izglītošanas pasākumiem netika.

Hallarte lieliski saprata, ka viena skola bez skolotāja neko nedos, tāpēc iestājās vispirms par skolotāju organizētu sagatavošanu.

Sagadīšanās, bet šīs viņas aktivitātes perfekti sakrita gan ar hernhūtiešu mērķiem, gan darbības principiem. Saņēmusi Rīgā atļauju, Hallarte savos īpašumos Valmiermuižā uzbūvēja Jērakalnā veselu kompleksu brāļu draudzes vajadzībām, kurā 1738. gada 23. augustā darbu sāka arī skolotāju seminārs zemnieku skolu skolotāju sagatavošanai. Līdz 1742. gadam, kad Krievijas valdība uzsāka kustības aizlieguma procesu, semināru beidza vairāk nekā 100 spējīgāko latviešu zemnieku jaunekļu, starp kuriem lielākā daļa bija vidzemnieki, bet bija arī daži Kurzemes zemnieki un kādi jaunekļi no Krievijas. Liela to daļa kļuva par jaunatvērto zemnieku skolu skolotājiem. Līdz ar to sākot ar 18. gadsimta 30./ 40. gadu miju beidzot Vidzemē zemniekiem bija reāli pieejama elementārā izglītība, kuras ietvaros viņi iemācījās lasīt, apguva kristietības pamatus, kā arī iemācījās dziedāt pēc "meldiņa", respektīvi – notīm.

Nozīmīgs atbalsts šai principā hernhūtiešu uzsāktajai Vidzemes zemnieku izglītošanas politikai bija 18. gadsimta būtība – tas bija Apgaismības laiks jeb gadsimts, kad kardināli sāka mainīties sabiedrības uzskati daudzās jomās un arvien biežāk sāka runāt par to, ka visiem iedzīvotājiem jābūt vienādām tiesībām, līdzīgai pieejai izglītībai, plašai līdzdalībai valsts pārvaldē. Līdz ar to arvien biežāk sabiedrība aizdomājās arī par zemnieku izglītošanu, un 18. gadsimta gaitā zemnieku skolu tīkls Vidzemē būtiski auga, un gadsimta otrajā pusē skaidri var redzēt šīs politikas rezultātus –

katru gadu patiešām daudzi simti zemnieku bērnu iemācījās lasīt, daudzi arī rakstīt, un līdz ar to apdāvinātākajiem, centīgākajiem, spējīgākajiem pavērās jauni apvāršņi,

kas līdz šim latviešu zemniekam bija nepieejami – viņi kļuva par skolotājiem, rakstvežiem, ķesteriem un pērminderiem, zemnieku tiesu piesēdētajiem, un 19. gadsimtā, lielā mērā pateicoties faktiski brāļu draudzes Valmiermuižas skolotāju semināra idejas transformācijai, varēja iegūt arī augstāku izglītību un kļuva par mācītājiem.

Tādējādi mēs redzam, ka brāļu draudzes ietvaros uzsāktā zemnieku izglītošana, kuras sākotnējie mērķi bija visai pieticīgi – labs kristietis un paklausīgs pavalstnieks, laika gaitā sekmēja līdz šim uz Latvijas zemes nepastāvējušas nacionālās latviešu inteliģences pamatu radīšanu, uz kuriem caur veclatviešu līdzdarbību 19. gadsimta pirmajā pusē 19. gadsimta vidū uz Latvijas vēstures skatuves uznāca jaunlatvieši un izglītots latvietis kļuva par normālu un bieži sastopamu parādību. Un nacionālas inteliģences klātbūtne ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem nacionālajai atmodai.

Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"

Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadu, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti