Daudzās valstīs ir prakse nozīmīgākās būves vai pieminekļus atveidot miniatūrā formātā, lai tos ar taustes palīdzību pēc iespējas pilnvērtīgāk varētu iepazīt arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Taktilie modeļi viņiem sniedz iespēju izprast ēkas vai pieminekļa kopskatu, telpiskumu un dažādas detaļas.
Fonda "Nāc līdzās" vadītāja Sarma Freiberga jau sen loloja ideju, ka arī Latvijā vajag iedzīvināt šo praksi un kā pirmo izveidot Brīvības pieminekļa miniatūru. Ideja reālas aprises sāka iegūt pēc tam, kad zīmīgs gadījums viņu saveda kopā ar tēlnieku Ivaru Miķelsonu, kurš aptuveni pirms 15 gadiem jau bija izveidojis miniatūru pieminekļa modeli ģipsī pēc Vēstures muzeja pasūtījuma.
Sarma Freiberga un Ivars Miķelsons vispirms vērsās pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes priekšsēdētāja Valda Zatlera un saņēma atbalstu idejai. Komandai tika piesaistīta arī arhitekte Ilze Rukmane-Poča un sākās projekta īstenošana praksē, aicinot arī sabiedrību to atbalstīt ar ziedojumiem.
Šobrīd jau veikta pieminekļa modeļa izprintēšana trīs dimensiju formātā, tā modelēšana dabā un testēšana. Aizvadītajā nedēļā atbildīgajās institūcijās saskaņots taktilā objekta gala variants, un tas nozīmē, ka drīzumā varēs sākt tehnoloģiski sarežģītāko procesu – objekta atliešanu metālā un bronzā.
Miniatūrais piemineklis neatradīsies tieši pie paša Brīvības pieminekļa, bet turpat netālu – nišā starp restorānu "Kolonāde" un Pilsētas kanāla tiltiņu.
Arhitekts Ivars Miķelsons skaidro: "Tam jābūt tik lielam, lai to var aizsniegt neredzīgie cilvēki, lai to var aizsniegt cilvēki ratiņkrēslā, cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tātad, tas podestiņš ir apmēram 80 cm augstumā, līdzīgi kā galds, un uz tā ir atkal 80 cm liels šis Brīvības pieminekļa tēls. Turpat atradīsies arī informatīvā plāksne Braila rakstā, kur būs attiecīga informācija par šo mazo piemineklīti. Tāpat QR kods, kur var iegūt informāciju par lielo pieminekli un visu pārējo procesu."
Miniatūrais piemineklis un tā podests būs veidots bronzā, bet ansamblī ietilpstošais soliņš pelēkā granītā. Pirmo reizi ieraugot izprintēto modeli, Ivaru Miķelsonu pārsteigusi kāda vizuāla nianse, tieša atsauce uz vēsturi:
"Šajā izprintētajā modelītī mēs redzam augšā "Mildai" divas buktes vai iedobītes, un tās ir ložu pēdas no kara laika. Šie faili ir paņemti, un atainojas arī tajā mazajā modelītī šīs mazās ložu buktītes. Tas man bija pārsteigums."
Latvijā ir 9000 cilvēku ar redzes invaliditāti, bet vēl ir daudzi tūkstoši vājredzīgo un arī senioru ar redzes problēmām, un ir ļoti svarīgi, lai arī viņi Brīvības pieminekli iepazītu daudz pilnvērtīgāk un pēc savas pieredzes, nevis tikai no citu vārdiskiem aprakstiem – uzskata fonda "Nāc līdzās " vadītāja Sarma Freiberga. "Es domāju, ka tas būtu tikai taisnīgi, ja mēs tiešām izdarītu šo, es pat teiktu, svēto, labo lietu, kas kalpotu neredzīgajiem, un ne tikai neredzīgajiem, bet arī vājredzīgajiem, vecajiem cilvēkiem, galu galā arī tūristiem simtiem gadu," skaidro Freiberga. "Mums ir viens piemineklis, ko mēs tagad gribam nojaukt, un tad es vilku tādas paralēles un domāju – re, mēs tik forši savācām naudu tā "okupekļa" gružu aizvešanai, tiešām lielas summas priekš Latvijas, un tad es domāju –
ja mēs varam nojaukt, mēs taču varam arī radīt."
Līva Paula Paleja ir viena no jauniešiem, kura bija aicināta testēt pieminekļa modeli. Viņa taktilā objekta izveidi vērtē kā ļoti nozīmīgu, jo tā ir iespēja cilvēkam ar redzes traucējumiem beidzot veidot pašam savu personisku interpretāciju par Latvijai tik būtisko simbolu: "It īpaši šodienas kontekstā, kad mēs vārdu "brīvība" izprotam jau nedaudz citādākā veidā. Man šķiet, ka šobrīd cilvēkam, kuram ir šie redzes traucējumi, viņam ir ārkārtīgi būtiski šo brīvības simbolu pilnībā ieraudzīt ar visām iespējamām aprisēm un detaļām, jo
caur šo brīvības simbolu viņam rodas abpusējā jūtu ķīmija un caur šo simbolu viņš pilnībā izprot vārda "brīvība" nozīmi, kāda tā ir jau mūsdienās, kad brīvība ir kļuvusi tāda ļoti, ļoti trausla."
Brīvības pieminekli neredzīgiem cilvēkiem paredzēts atklāt 15. oktobrī, Baltā spieķa dienā. Lai tas notiktu, vēl ir vajadzīgs ļoti liels sabiedrības atbalsts. Kopumā projekta īstenošanai nepieciešami nepilni 38 000 eiro, no kuriem šobrīd savākti nepilni 7000 eiro.
Atbalstīt taktilā pieminekļa tapšanu iespējams vietnē Ziedot.lv.
