Jūrmalnieki gaida Majoru muižas atdzimšanu, bet dome arhitektūras piemineklī saimniekot neplāno

Vairāk nekā 100 gadu senā Majoru muiža Jūrmalā arvien netiek apsaimniekota. Pašvaldība gaida privātu investoru, jo vietas sakārtošana nav Jūrmalas prioritāšu sarakstā. Tikmēr iedzīvotāju biedrība aicina vēsturiskās muižas teritorijā pamazām ieguldīt, lai veidotu to par kultūras un sporta aktivitāšu vietu.

Jūrmalnieki gaida Majoru muižas atdzimšanu, bet dome arhitektūras piemineklī saimniekot neplānoSintija Ambote

    Gaida atdzimšanu

    Jūrmalas Majoru muižas parkā sastaptie iedzīvotāji, kas regulāri tur pastaigājas, pamesto ēku labprāt redzētu atdzimstam.

    “Vienkārši žēl noskatīties, ka muiža stāv pamesta. Normāls objekts ar lielu parku. Mans vecvectēvs no barona Firksa nopirka zemi un uzcēla māju šeit netālu, Majoros. Nav jau slikta tā ēka, tā vienkārši ir jāsakārto,” stāsta kāds jūrmalnieks.

    Uz nekopto īpašumu norāda arī kāda cita Jūrmalas iedzīvotāja: “Muiža ir pamesta, tur gan šogad uztaisīja soliņus, bet vispār tā brūk kopā. Vajadzētu atjaunot to ēku, kāpēc tik skaists nams ir dīkstāvē. Un arī parks ir jāsakopj, šobrīd tur jaunieši iet dzert un izmētā pudeles, bet, ja būtu kaut kāda dzīvība muižā, tā nebūtu.”

    “Mums šajā rajonā nav tādas kultūras vietas, kur pulcēties, viss ir tālāk aiz dzelzceļa sliedēm. Varbūt māju var sakārtot, un pielietojums tad atradīsies, var kādus koncertus tur rīkot,” spriež kāda uzrunātā iedzīvotāja.

    Mēslo, lauž, dedzina

    Ievērojamā arhitekta Vilhelma Bokslafa radītā muižas kungu māja celta ap 1910.gadu. Tagad tai aizsisti logi, ēkas fasādi klāj grafiti, citā muižas kompleksa ēkā ieaudzis bērzs, parks lielākoties aizaudzis un teritorijā izmētāti atkritumi.

    Jau daudzus gadus darbojas Majoru muižas biedrība, kas objekta īpašnieku – Jūrmalas domi – arvien aicina atjaunot muižu. “Šobrīd šeit ir mazliet vairāk sakopts, jo pēdējā laikā rīkotas vairākas talkas, bet kopumā muižas stāvoklis ir bēdīgs.

    Cilvēki mēslo, lauž, dedzina – viena no piecām ēkām ir vairākkārt dedzināta.

    Tāpēc mūsu rūpe, lai šeit pēc iespējas ātrāk atgrieztos dzīvība. Jūrmalas dome neskatās uz šo objektu ilgtermiņa, bet gan tikai četru gadu vēlēšanu cikla ietvaros. Un izskatās, ka šajā termiņā nauda šim īpašumam nav paredzēta. Mums teica domē, ka naudas nav un nebūs -  pie 100 miljonu budžeta Jūrmalai! Taču mēs rosinām uz šo īpašumu skatīties ilgtermiņā – 10 vai 20 gadu laikā to pakāpeniski var sakopt, vienkārši ir beidzot jāsāk no viena stūra,” saka biedrības vadītājs arhitekts Gints Sūna.

    Nodot atpakaļ valstij?

    Majoru muiža ir aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un valsts to nodevusi pašvaldības īpašumā 2009.gadā. Pirms tam telpās bijis bērnunams, pēc kura aiziešanas ēkas ir pamestas.

    Ēkas iekšieni reizēm apsekot, vai tai netek jumts, biedrībai neesot ļauts, proti, pašvaldība tajā neielaiž. Latvijas Radio gan izdodas ar pašvaldību šo iespēju sarunāt.

    Muižas iekšienē ir tumšs, tā ir iekonservēta, nav apkurināta, daudzviet apmetums no griestiem ir nolobījies.

    Jūrmalas dome pirms sešiem gadiem rīkoja ideju konkursu, kas nevainagojās ar aktivitātēm. Ieguldījumus muižas atjaunošanā dome lēš astoņu miljonu eiro apmērā.

    Jūrmalas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Edgars Stobovs

    neizslēdz variantu, ka pašvaldība muižu varētu nodot atpakaļ valsts gādībā, ja neizdosies piesaistīt privāto kapitālu.

    “Ēku pašvaldība var izmantot tikai savu funkciju veikšanai kā sabiedriski atvērtu objektu. Līdz ar to ņemot vērā Jūrmalas domes prioritātes, objekts nav attīstījies. Arī konkursā 2011.gadā iesniegtās idejas nav attīstītas, daļa no toreizējiem piedāvājumiem, piemēram, bibliotēkas veidošana neder, jo pašvaldība šobrīd ceļ jaunu bibliotēkas un kultūras aktivitāšu ēku Dubultos,” skaidro Stobovs.

    Dārza svētki muižas parkā

    Lai apzinātu apkaimes iedzīvotājus un jūrmalniekus, kas Majoru muižu uzskata par vērtīgu, biedrība muižas parkā rīko Dārza svētkus.

    “Šobrīd mums nekas cits neatliek kā rīkot skaļākas akcijas, lai atgādinātu, ka muiža iet postā un mums, iedzīvotājiem, tā ir vajadzīga, jo parku ar ēkām var attīstīt par kultūras aktivitāšu centru,” saka Sūna.

    Dārza svētkos Majoru muižas parkā uzstāsies trīs Latvijas tenori, pianists Jānis Irbe, kā arī vietējie pašdarbības kolektīvi un paredzētas rotaļas bērniem. Ieeja svētkos ir bez maksas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti