Jūrmala pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu

Jūrmalas pilsēta gatavos pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma iegūšanai 2027. gadā, – 29. oktobra sēdē nolēma Jūrmalas domes deputāti.

Jūrmalas pilsētas dome paziņojumā medijiem pamatoja, ka “bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, attīstīta kultūras infrastruktūra, pieredze vietēja un starptautiska mēroga pasākumu norisēs un starptautiskās sadarbības pieredze kultūras jomā ir teicami priekšnosacījumi, lai Jūrmala kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu.”

Gatavojot pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai, Jūrmalā tiks veikts dažādu jomu izvērtējums, definēta pilsētas kultūras stratēģiskā attīstība un izstrādāts kultūras aktivitāšu plāns līdz 2027. gadam. Tiks veidotas darba grupas, kurās iesaistīti mākslas un kultūras jomas profesionāļi, pilsētplānošanas un pilsētvides speciālisti, sabiedrības līdzdalības eksperti, izglītības, mārketinga un uzņēmējdarbības jomas pārstāvji un citu nozaru speciālisti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotāju iesaistei, iekļaujot darba grupās dažādu profesiju, sociālo grupu, paaudžu un tautību iedzīvotājus, kā arī vietējo kopienu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

“Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls būtu augsts Jūrmalas kultūras dzīves un radošuma novērtējums un unikāla iespēja starptautiski, īpaši Eiropas mērogā, popularizēt Latviju un Jūrmalu, arī kā vadošo Baltijas valstu kultūras un tūrisma galamērķi.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums ir stimuls un atbalsts pilsētas ekonomiskajai un uzņēmējdarbības attīstībai, tas veicinātu iedzīvotājos piederības sajūtu un lepnumu par savu pilsētu”,

sacīja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. “Izmantosim mūsu bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, dabas resursus, atjaunoto un jaunveidoto kultūras infrastruktūru, kopsim tradīcijas un, kopīgi ar pilsētas iedzīvotājiem radot, veidosim Jūrmalu vēl pievilcīgāku un kultūras jomā bagātīgāku”.

Pilsētas domē arī atzīmēja, ka Jūrmala lepojas ar savu kultūrvēsturisko mantojumu – Latvijas kultūras kanonā iekļauto Dzintaru koncertzāli, Mellužu brīvdabas estrādi, mākslas staciju “Dubulti”. Domē norādīja, ka arī Jūrmalas vide ir atvērta notikumiem –  jūras malā saullēktā skanējuši ērģeļmūzikas koncerti, saulei rietot – klasiskās mūzikas koncerti, vasarā katru nedēļas nogali vēsturiskajā Horna koncertdārzā tradicionāli norisinās brīvdabas koncerti. “Arī pilsētā sastopamie vides objekti – mākslas darbi – vēsta par Jūrmalas bagāto kultūras un vēstures mantojumu – izcilajiem latviešu dzejniekiem Rainim un Aspazijai veltītais piemineklis “Krauklītis”, skulptūra “Aspazija kāpās” –, arī mākslinieciski augstvērtīgi vides objekti, kas raksturo Jūrmalu,” uzsvēra domē.

Paziņojumā skaidrots, ka jau šobrīd pilsētā notiek augstvērtīgas un daudzveidīgas kultūras norises, kurām arī ir ievērojams attīstības potenciāls: “Jūrmalā ir vairāk nekā 20 valsts, pašvaldības un privāto kultūras iestāžu, pēdējos gados pilsētā mērķtiecīgi tiek attīstīta mūsdienu prasībām atbilstoša kultūras infrastruktūra. Pilsēta piedāvā daudzveidīgu kultūras programmu jūrmalniekiem un pilsētas viesiem visa gada garumā – vidēji 800 pasākumu ik gadu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt