Juris Žagars: Cēsis kā magnēts pievelk augstas pievienotās vērtības radītājus

"Cēsis kā magnēts pievelk augstas pievienotās vērtības radītāju cilvēku slāni, tieši pateicoties tam, ka šeit it augsts dzīves līmenis, un viens no augsta dzīves līmeņa obligātiem kritērijiem inteliģencei ir kultūras pieejamība," sagaidot Cēsu mākslas festivālu, saka festivāla direktors Juris Žagars. Ikgadējais Cēsu mākslas festivāls sāksies piektdien, 3.jūlijā.

Šogad festivāla uzmanības lokā būs Ziemeļvalstis, to identitātes meklējumi un atklājumi mākslā, mūzikā, kino un arhitektūrā. Festivāls ilgs vairāk nekā mēnesi, tā programmā iekļautas vairāk nekā 20 kultūras norises.

Cēsu mākslas festivāla neatņemama daļa ir laikmetīgās mākslas izstāde Cēsu alus brūzī. Šogad tā būs apjomā vēl plašāka nekā līdz šim, tajā piedalīsies 14 Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieki. Izstādes nosaukums "Tālas noskaņas zilā vakarā" ir atsauce uz šī gada jubilāru Raini.

"Izstāde ir par to, kāda izskatās pasaule, kad ir beidzies laikmets, ko Rainis apzīmēja ar "tālām noskaņām zilā vakarā". Ja Rainim tas bija nākotnes laikmets, tad savukārt šobrīd mēs fiksējam tādu brīdi, kad tas laikmets ir pagājis. Tātad izstāde būs par to, kur mēs esam un kas mēs esam," stāsta kuratore Inga Šteimane.

Viens no grandiozākajiem izstādē būs Artura Virtmaņa darbs "Augšāmcelšanās blūzs", kas sastāv no 11 divmetrīgiem hēlija baloniem, kas būs novietoti uz alus brūža jumta.

"Tie apmēri ir tik grandiozi, ka, es domāju, piemēram, no putna lidojuma alus brūzis varētu izskatīties kā tāds milzīgs kuģis ar baltām burām. Arturs Virtmanis ir Latvijā dzimis, audzis un skolojies tēlnieks, bet nu jau, var teikt, pusi no savas jauna cilvēka dzīves pavadījis Amerikā. Viņa identitāte ir būvēta pa daļai Latvijā, pa daļai Amerikā. Būs ļoti interesanti vērot, kā tas izpaužas viņa mākslas tēlos," norāda Inga Šteimane.

Līdzās apjomīgajai mākslas izstādei Vidzemes koncertzālē "Cēsis" būs apskatāma Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde, kas meklēs atbildes uz jautājumiem - ko šodien nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā.

Ziemeļu dimensija caurvīs arī festivāla mūzikas programma ar kopumā astoņiem koncertiem. "Viens īstens ziemeļnieks Normunds Šnē kopā ar savu kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" speciāli festivālam veido Ziemeļu komponistu programmu. Festivālā pirmo reizi Latvijā uzstāsies kāds ļoti interesants ansamblis, kas saucas "Carion". Pieraksta adrese ir Dānija, bet šajā ansamblī spēlē arī divi patiešām ļoti izcili Latvijas mūziķi - Egīls Šēfers un Egils Upatnieks. Šis ansamblis ir iezīmīgs ar tādu ļoti atraktīvu, atbrīvotu spēles manieri, jo viņi visus koncertus spēlē bez notīm uz skatuves," ieskicē programmas veidotāja Indra Lūkina.

Līdzās Cēsu koncertzālei koncerti izskanēs vēl citās, ne tik ierastās koncertvietās. "Šajā gadā tādas vietas būs divas - "Carion" koncerts notiks pils klētī, savukārt "Rainis un Aspazija" ar latviešu klasikas komponistu solo dziesmām būs Cēsu tirgus puķu paviljonā," atklāj Indra Lūkina.

Vērienīgākais festivāla koncerts notiks Cēsu pilsparka estrādē, kur diriģenta Andra Pogas vadībā tiks atskaņota Gustava Mālera Trešā simfonija, ko papildinās Mārtiņa Feldmaņa veidotā gaismas partitūra.

Festivāla kino programma bijusi Valentīnas Freimanes un Jāņa Putniņa pārziņā, bet teātra programmu šoreiz veidojusi pazīstamā teātra kritiķe Silvija Radzobe. Visas tajā iekļautās izrādes nominētas "Spēlmaņu nakts" balvai.

"Mēs ambiciozi nosaucām šo izrāžu izvēli par "Grand Prix" izlasi. Tā ir tiešām ļoti jaudīga kompilācija no labākajām izrādēm," uzsver stāsta festivāla direktors Juris Žagars.

Cēsu festivālu kā īpaši veiksmīgu piemēru reģionālās kultūrpolitikas veidošanā raksturo kultūras ministre Dace Melbārde, akcentējot, ka tas acīmredzami atstāj pozitīvu iespaidu uz visas pilsētas attīstību.

Juris Žagars šai saistībā atklājis vēl kādu svarīgu kopsakarību: "Runājot par kultūras ietekmi uz, teiksim, ekonomiku vai dzīves labklājību, es varu teikt, ka tas rezultējies ar to, ka nupat man pilsētas mērs teica, ka Cēsīs ir paradoksāli dzimstības skaitļi. Ja visur Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, tad Cēsīs tas ir pēdējo gadu laikā pieaudzis. Tā ir ļoti patīkama dinamika. Tas nav tikai uz dzimstības rēķina, bet arī tādēļ, ka Cēsis kā magnēts pievelk augstas pievienotās vērtības radītāju cilvēku slāni, tieši pateicoties tam, ka šeit it augsts dzīves līmenis, un viens no augsta dzīves līmeņa obligātiem kritērijiem inteliģencei ir kultūras pieejamība," skaidro Juris Žagars.

Kā vēstīts, devītais Cēsu mākslas festivāls norisināsies no 3.jūlija līdz 9.augustam. Jau tagad tiek plānots arī nākamais, desmitās jubilejas festivāls, kurā tiek solīti īpaši pārsteigumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt