Juris Cibuļs: Ābeces ir vienīgais veids, kā kolekcionēt valodas

Skolotājs pēc diploma un aicinājuma Juris Cibuļs atzīst, ka viņa galvenā aizraušanās ir valoda, bet „ābece ir tā, kas apvieno skolu un valodu, un īstenībā es krāju valodas, jo ābeces ir vienīgais veids, kā to var darīt”.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šonedēļ vaļā vērta Jura Cibuļa ābeču kolekcijas izstāde „Sākums”. Tajā apskatāmas dažādu tautu ābeces, izdotas 20. gadsimtā, kas skatītājam dod iespēju ceļot ne tikai valodu un kultūru daudzveidībā, bet arī laikā.

Izstādē apskatāma tikai maza daļa no Jura Cibuļa kolekcijas. Kopumā viņa krājumā ir aptuveni 8000 ābeču vairāk nekā 1000 valodās.  

Jura Cibuļa kolekcija ir milzīga un ļoti interesanta, bet viņš pats ir gluži kā staigājoša enciklopēdija savās dziļajās zināšanās par ābecēm. Pēc viņa pārliecības - tieši ābece vislabāk atklāj katras tautas valodu un domāšanas veidu.

 Tā kā es pēc aicinājuma un diploma esmu skolotājs, un mana galvenā aizraušanās ir valoda, tad ābece ir tā, kas apvieno skolu un valodu. Un īstenībā es krāju valodas, jo ābeces ir vienīgais veids, kā to var darīt,” saka Cibuļs.

Cibuļa unikālā kolekcija regulāri tiek rādīta izstādēs, un uz Nacionālo bibliotēku viņš galvenokārt atvedis tieši 20.gadsimtā izdotās dažādu tautu ābeces:

Kolekcija atgādina arī par tautām, par kurām zinām ļoti maz, un ir interesanti salīdzināt šajās ābecēs izmantotos tēlus, simbolus un rakstības veidus ar mūsu izdevumos redzamajiem.

Ābeces Juris Cibuļs galvenokārt iegūst maiņas ceļā ar citiem kolekcionāriem, taču ne vienmēr viss norit ļoti raiti. Padomju gados ne viena vien ābece, kas nākusi no kapitālistiskajām valstīm, konfiscēta, taču Jurim Cibuļam vienmēr bijusi liela izmanība to tomēr iegūt.

„Teiksim no Šveices man sūtīja ābeces ivritā, kas nāca no Izraēlas, bet Maskavā šīs ābeces konfiscēja. Protams, pie tām mēs tikām ļoti veikli. Tas pats cilvēks no Šveices izsūtīja tādu pašu ābeci, tikai tur, kur rakstīts „ābece ivrita valodā”, viņš ierakstīja „ābece arābu valodā”. Tā kā PSRS tajā laikā ar arābu valstīm bija labās attiecībās, un muitnieki ivritu no arābu valodas neatšķīra, es to saņēmu,” atceras Juris Cibuļs.

Viens Austrijas kolekcionārs, ar kuru es mainos, kādreiz varēja dabūt ābeces no Taizemes. Viņš gāja uz bibliotēku, ābeci norakstīja kā pazaudētu, iedeva bibliotekārei neilona zeķes, un  viņa to atdeva,” stāsta Cibuļs. 

Arī šobrīd Juris Cibuļs ir kādas ābeces medībās. Tā ir portugāļu ābece luterāņiem, izdota Brazīlijā, un to var iegūt, tikai uzrādot iesniegumu no luterāņu draudzes, ka cilvēks pieder tieši šai konfesijai. Jurim Cibuļam šādas apliecības nav, bet viņš jau izdomājis veidu, kā pie šīs ābeces tomēr tiks.

Vaicāts, kā viņā radās aizrautība tieši ar ābecēm, kolekcionārs atbild: „Bija tāds žurnāls „Zvaigzne”, tajā bija rubrika „No visas pasaules”, un tur bija rakstīts - kāds dīvainis no Polijas krāj ābeces. Ar to arī sākās”.

Kolekcionārs uzsver, ka ābeces ir arī ļoti trāpīgi laika, politisko iekārtu un dažādu ideoloģiju spoguļi. Politisko līderu attēli gan uz ābeces vāka sastopami ļoti reti, izņemot turkmēņu ābeces, kur prezidenta bilde rotā ikvienas ābeces vāku.

Latvijā viens no raksturīgākajiem tēliem, kas ievada ābeci, ir, protams,  gailis.

 „Tas ir interesants jautājums, jo parasti nevar iedomāties, kāpēc uz latviešu ābecēm ir gailis, bet uz latgaliešu un lietuviešu - tas nav iedomājams. Gailis ir luterānisma simbols, arī Rīgā uz baznīcām ir gaiļi, savukārt Latgalē, Lietuvā jūs neko tādu neredzēsit. Tātad gailis ir uz latviešu, igauņu, zviedru, norvēģu un citu tautu ābecēm. Bet tas tikai tāpēc, ka pirmās ābeces tika veidotas pēc vācu ābeču parauga,” skaidro Cibuļs.

Ir arī gadījumi, kad kolekcionārs norāda kādas nepareizības, kas ieviesušās ābeces veidolā, tā tas bijis arī ar Taimiras pussalā dzīvojošās nganasanu tautas ābeci.

„Uz jaunās nganasanu ābeces vāka redzams zēns, kurš dodas uz skolu ziemeļbrieža mugurā. Es zvanīju redaktorei uz Sanktpēterburgu, bet viņa man atbildēja, ka par vēlu to pamanījusi. Bet nganasani uz ziemeļbriežiem nejāj. Mākslinieks to nav zinājis un zīmējis pēc savas sapratnes,” stāsta Cibuļs.  

Jura Cibuļa ābeču kolekcijas izstāde „Sākums” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 16. novembrim. 8.oktobrī kolekcionārs bibliotēkā uzstāsies ar lekciju, daloties savās ļoti plašajās zināšanās par ābecēm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt