Rokas, kas saskaras, skatiens vai viegls pieskāriens. Muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" ciklā "Muzeja lietu stāsti" šomēnes uzmanība pievērsta mīlestības tēmai pastkartēs. Atšķirībā no mūsdienu atklātnēm, kurās dominē sirdis, skūpsti, sarkani un rozā toņi, jūgendstila laika mīlestības kartītēs svarīgākais ir cilvēks, kas pauž ilgas, sapņus un prieku. Tolaik attēls uz pastkartes varēja būt vai nu zīmēts, tādējādi atgādinot grāmatas ilustrāciju, vai arī uzņemts ar fotoaparātu.
Muzeja pārstāvis Dzintars Gilba stāsta: "Interesanti ir tas, ka sižets uz pastkartes varēja būt par mīlestības tēmu, bet iespiests teksts – pilnīgi utilitārs – apsveikums Jāņos, Ziemassvētkos. Plus rakstītais teksts, ko sūtītājs uz kartiņas ir uzrakstījis, pavisam sadzīvisks un nepavisam ne romantisks un mīlestības tēmu skarošs."
No aptuveni 100 muzeja krājumā esošajām jūgendstila laika mīlestības pastkartēm, apskatāmas ir 15, kuru vidū ir arī muzeja vecākā kartīte no 1902. gada. Tajā uz bieza kartona attēlotas divas sadevušās rokas, kas viena otrai pretim stiepjas no sirds formas ziedu vainagiem. Viens ir sārto rožu vainags, bet otrs – zilo neaizmirstuļu, tādējādi vēlētājam atgādinot, lai viņš par mīlētāju atceras.
Rozes, neaizmirstules un mīlētāju rokas ir arī uz kādas citas kartītes, tikai uz tām jau ir attēloti divi balti baloži. Savukārt vairākās pastkartēs dominē sapucējusies sieviete ar vīrieti, kas laiku pavada kādā dārzā. Viena no tādām kartītēm ir papildināta ar vārdiem no komponista Emīla Dārziņa dziesmas "Aizver actiņas un smaidi."
Starp romantiskajām atklātnītēm manāmas arī visai baisas. Gilba, norādot uz kādu kartīti, stāsta: "Diezgan baisa, bet ir jāieskatās rūpīgi, jo kartīte saucas "Pjero mīlestība". Tur ir Pjero un Kolumbīne kafejnīcā pie galdiņa. Ir glāzes, galdiņam ir galdauts, kas apakšā ir saņemts, bet viss pirmajā brīdī izskatās pēc galvaskausa. Tad ieskatoties tur ir divi cilvēki. Zobu rindu veido glāzes un Kolumbīnes vēdeklis un deguna caurumu veido Pjero platās piedurknes."
Lai gan uz vairākām pastkartēm novēlējums ir rakstīts vācu, latviešu vai krievu valodā, vairums no tām izdotas Vācijā, atzīmē Gilba, norādot, ka Vācijā ideja par pastkarti kā jaunu, ērtu un arī lētu saziņas veidu radusies jau 1865. gadā. Savukārt pirmās pastkartes sāka izdot dažus gadus vēlāk Vīnē, bet par atklātņu tā saucamajiem zelta gadiem uzskata 20. gadsimta sākumu, kad arī jūgendstilam bija ziedu laiki.
Muzeja pārstāve Iveta Sproģe atzīmē, ka pirms 120 gadiem svarīga loma bija arī pastmarkām: "Kādreiz slēptā pastmarku valoda bija "kurā vietā", "cik daudz", "kā pagriezta ir šī pastmarka". Tā liecināja par to, kādu vēstījumu nosūta. Ja atklātne nav aploksnē, tad visu, ko tu esi uzrakstījis, kāds var izlasīt, bet, ja tu gribi nodot kādu slēptu vēstījumu, tad to varēja nodot caur pastmarkas uzlīmēšanas veidu un vietu."
Mīlestībai veltītās pastkartes būs apskatāmas vēl visu mēnesi. Savukārt plašāk par šo tēmu muzejā varēs uzzināt 14. februārī, Valentīna dienā.
