Jaņa Rozentāla dzīvoklī, šobrīd muzejā, gleznotāja darbi ir izvietoti interjerā, kuru pirms vairāk nekā simt gadiem izsmalcināti iekārtoja viņa sieva Ellija. Somu izcelsmes dziedātāja, uzlecoša zvaigzne, saukta arī par lakstīgalu 1902. gadā ieradās Rīgā, kur satika savu nākamo vīru Jani. Un nu viņas dzīve bija cieši saistīta ar Latviju.
J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece Dace Vosa stāsta: “Elza Stērste raksturojusi Elliju Forselu-Rozentāli, it sevišķi dzīves beigu posmā, kā tādu dzintaru, kas ir laika gaitā noslīpēts, un tāda viņa patiešām bija – no vienas puses, atturīga un pat kautrīga, un no otras puses – ļoti sirsnīga gan savās ģimenes attiecībās, gan arī attiecībās ar citiem apkārtējiem cilvēkiem.”
20. gadsimta 20. un 30. gados nozīmīgs bija Ellijas Forseles-Rozentāles ieguldījums Latvijas – Somijas kultūras attiecību stiprināšanā. Īpaši ciešas šīs saites veidojās pēc dzīvesbiedra nāves 1916. gadā, skaidro Vosa: “Par Somiju interesējās gan Anna Brigadere, gan Zenta Mauriņa, gan Latvija bija tuva tādām Somijas personībām kā rakstniecei Mailai Talvio, mūziķiem, dziedātājiem. Un Ellija bija tā, kas lielā mērā veidoja kultūras tiltu starp šīm divām valstīm.”
26. oktobrī Ellijai Forselei-Rozentālei aprit 150 gadi. Tāpēc Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs rīko tiešsaistes lekciju “Visslēptākā un visideālākā”, kurā mākslas vēsturniece Dace Vosa iepazīstinās ar Elliju kā radošu un sabiedrisku personību.
“Ļoti bieži ir tā, ka mēs runājam par Elliju caur Jani Rozentālu, runājot par Ellijas nozīmību Rozentāla dzīvē, bet šodien vairāk gribētos izcelt viņu pašu kā radošu personību, viņas pašas biogrāfiju, kā veidojās viņas attiecības ar Latviju un latviešiem,” atzīmē Vosa.
