JRT ir ne tikai nepieciešams kapitālais remonts, to vajag rekonstruēt atbilstoši mūsdienu prasībām.
Nopietns remonts teātrī nav veikts kopš Eduarda Smiļģa laikiem, stāsta arhitekte Zaiga Gaile. Šeit nav runa tikai par skatītāju ērtību, nedrīkst aizmirst arī par aktieriem, kas namu Lāčplēša ielā 25 pamatoti sauc par savām mājām.
Projektējot jauno teātra ēku kompleksu, galvenā prioritāte ir saglabāt veco, Smiļģa laika veidolu, integrējot tajā mūsdienu elementus. Piemēram, iekšpagalmā tiks izbūvēta jauna ēka ar divām zālēm – 400 un 200 skatītājiem, kā arī tiks pārbūvēta tagadējā Lielā zāle. Aktieru grimētavas un mēģinājumu vietas būs lielākas. Taču visam pamatā ir ēku funkcionalitāte un ekonomija uz apkuri, ventilāciju un elektrību.
Turpmāk ieeja teātrī būs nevis no Lāčplēša ielas, bet no pagalma. Arhitekte uzskata, ka tieši pagalms ar savu mierīgo un reizē māksliniecisko auru skatītājiem radīs teātra noskaņu. Turklāt tas ir mūsdienu pasaules arhitektoniskais nervs – kultūras dzīvi pārcelt no ielu koridoriem uz pagalmiem.
Es tiešām gribētu, lai mums ir eiropeisks teātris, kas nav grezns, bet ar sajūtu," saka Zaiga Gaile.
Konkursā piedalījās 17 projekti, no kuriem Zaigas Gailes birojs piedāvāja zemāko līgumcenu – mazāk nekā 950 000 eiro - par rekonstrukcijas skiču, tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzības projektu.
Rekonstrukcijas laikā teātris pārcelsies uz Tabakas fabriku Miera ielā. Plānots, ka atjaunotā teātra ēka darbu sāks 2017. gada vasarā.
Kā vēstīts, pērn oktobrī noslēdzās arhitektūras metu konkurss "Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija", un uz sarunām tika aicināti trīs ēku kompleksa rekonstrukcijas konkursa dalībnieki. Konkursā otro vietu ieguva biroju "Made" arhitekti un "Gaiss" apvienības izstrādātais mets, bet trešo vietu dalīja pilnsabiedrības "Zaigas Gailes birojs un partneri" un SIA "Jaunromāns un Ābele, arhitekti" piedāvājumi. Pirmā vieta konkursā netika piešķirta, jo neviens no darbiem nebija pilnībā atbilstošs metu konkursā izvirzītajiem projektēšanas nosacījumiem.
